“Academia Petrina” ir bijusi ne vien pirmā augstākā mācību iestāde, bet arī Jelgavas vīriešu ģimnāzija, kuras audzēkņiem nebija lemta mierpilna dzīve. Vieniem savu galvu nācās nolikt jau Pirmā pasaules kara laikā, citi iesaistījušies Brīvības cīņās, bet vienmēr viņi ar pārliecību skatījušies nākotnē.
Sešpadsmit Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem 1935. gada 21. novembrī, dienā, kad tika atzīmēta Jelgavas atbrīvošana no bermontiešiem, toreizējā ģimnāzijas aktu zālē tika atklāta piemiņas plāksne.
“Iepriekšējā plāksne gāja bojā reizē ar māju, tad, kad viņu nodedzināja 1944. gadā, kad šeit notika ielu kaujas. Tad, kad četrdesmito gadu beigās - piecdesmito gadu sākumā ēku atjaunoja, protams, ka pastāvošai padomju varai tā nebija vajadzīga kā atgādinājums par laikiem, kad latviešus neviens nekomandēja no Maskavas,” stāstīja vēsturnieks Andris Tomašūns.
Pirmdien, dienā, kad godinām mūsu Brīvības cīnītājus, pie Ģederta Eliasa muzeja sienas atkal ir piestiprināta plāksne ar ģimnāzistu vārdiem, kuri cīnījušies par to, lai vārds ''Latvija'' kļūtu par valsts nosaukumu.
Lai starp gadu skaitļiem un kauju vietām nepazustu paši cilvēki, izdota arī grāmata “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi”.
“Viņus visus vieno laiks, viņi visi ir mācījušies 20. gadsimta sākumā. Ir jāsaprot šī laikmeta traģika. Visi viņi bija ļoti jauni cilvēki. Šis stāsts ir ļoti skumjš arī ar to, ka lielākajai daļa no šiem “Lāčplēšiem”, kuri piedzīvoja Latvijas neatkarību, viņiem bija jāpiedzīvo arī 1940. gads,” stāstīja grāmatas autors Gints Putiķis.
Latvijas Neatkarības karā par savas valsts brīvību kopā cīnījās arī daudzas Latvijas iedzīvotāju etniskās minoritātes, un tas nebija tikai latviešu karš par savu valsti, bet Latvijas tautas karš par savas valsts brīvību un neatkarību.
