Piemin genocīdu pret ebreju tautu

Šodien - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Genocīds visā pasaulē atņēma tūkstošiem nevainīgu ebreju un viņu atbalstītāju dzīvību.

Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko stāsta, ka piemiņas diena ir tieši šodien, jo tieši šajā dienā 1941. gadā ar lielākās - Rīgas Horālās sinagogas nodedzināšanu sāka ebreju tautas apspiešana un iznīcināšana Latvijā. Šeit holokausta laikā nogalināti gan Latvijas ebreji, gan arī no citām valstīm atvestie.

Latvijas Holokausta muzeja izpilddirektore Jūlija TereščenkoKristaps Feldmanis

    "4. jūlijs ir Latvijas ebreju vismelnākā un traģiskākā diena, jo tieši no šodienas sākās ebreju iznīcināšana, sinagogu dedzināšana visā Latvijas teritorijā. Mēs varam runāt par divām kategorijām, pirmā ir Latvijas ebreji – Latvijas pilsoņi, kas bija ebreji pēc nacionalitātes un pēc reliģijas. Cik mēs zinām, tas skaits tiek precizēts, bet aptuveni varētu runāt par 65000 – 70000 [holokausta laikā nogalināto ebreju]. Vēl ir otra kategorija, tie ir ebreji, kurus speciāli transportēja no Vācijas, no Austrijas, no Ungārijas, no Čehijas, no Lietuvas uz Latviju, lai iznīcinātu. Mēs zinām par 25000 [holokausta laikā nogalināto ebreju] no Vācijas un Austrijas. Vēl ir, cik zināms, 3000 Ungārijas ebreju, pārsvarā ebrejietes,'' šaušalīgo statistiku min Tereščenko.

    Ik gadu šajā dienā tiek rīkots piemiņas pasākums – „Dzīvo gājiens”. Tas sāksies šodien pulksten 10.00 ar uzrunām  Vecajā ebreju kapsētā Rīgā. Tam sekos gājiens pa bijušā Rīgas geto teritorijas ielām līdz Horālās sinagogas memoriālam. Gājienā piedalās cilvēki, kuri uzskata par svarīgu šo dienu turēt piemiņā, vēl šodien dzīvie holokaustu pārdzīvojušie, kā arī holokausta upuru tuvinieki.

    Plkst. 12 Gogoļa ielā 25 Rīgā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis. Piemiņas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.

    Klātesošos uzrunās bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks Marģers Vestermanis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs un Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs LU profesors, akadēmiķis Ruvins Ferbers.

    Latvijas Radio “Šī diena vēsturē”:  

    4. jūliju atzīmējam kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Tas saistīts ar notikumiem 1941. gada 4. jūlijā, kad pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā Horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi Rīgas ebreju dievnami. Kaut arī upuru skaits tieši šajā datumā, domājams, nav liels, 4. jūlijs aizsāka holokaustu Latvijā, kurā gāja bojā 65 000 – 70 000 Latvijas pilsoņu.

     

    Kad 1941. gada 1. jūlijā Rīgā ienāca Vermahta daļas, daudzi latvieši tās tiešām sveica kā atbrīvotājus. „Baigajā gadā” staļinisms bija pilnībā atklājis savu necilvēcīgo raksturu, vaiņagojot savu plosīšanos ar 14. jūnija deportāciju. Tikai, ja kādam šķita, ka jaunie Rīgas un Latvijas saimnieki – nacisti – kaut kādā mērā ir humānāki par padzītajiem boļševikiem, šīm ilūzijām visai drīz pienāca gals.

    Jau tūdaļ pēc frontes daļām Rīgā ieradās arī Vācijas Drošības policijas un Drošības dienesta operatīvās grupas A daļas, kuru tiešais uzdevums bija nacistu režīmam nevēlamu personu atklāšana un iznīcināšana. Plašākā no šīm kategorijām bija ebreji – pilnīgi visi, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, nodarbošanās vai citām pazīmēm. Okupanti izvirzīja mērķi izraisīt stihiskus ebreju grautiņus, lai paši paliktu it kā noziegumos neiesaistīti. Par signālu rīkoties bija jākļūst zīmīgāko ebreju identitātes objektu – sinagogu – iznīcināšanai. 1941. gada 4. jūlijā piecas no sešām Rīgas sinagogām tika nodedzinātas, un sestā – Peitavas ielā – pasaudzēta visdrīzāk tikai tāpēc, ka blīvajā Vecrīgas apbūvē ugunsgrēks būtu pārāk bīstams.

    Par dramatiskāko šīs dienas notikumu kļuva Rīgas Lielās Horālās sinagogas nodedzināšana Gogoļa ielā.

    Ja nacistu iestādes bija cerējušas, ka liesmojošās Rīgas sinagogas kļūs par signālu pūlim, kas metīsies slepkavot, izvarot un graut savus ebreju līdzpilsoņus, tad šādas gaidas nepiepildījās. Tomēr tas nemazināja hitleriešu gatavību īstenot Latvijā visnežēlīgāko holokausta politiku, kurai par upuri nākamajos mēnešos krita ne mazāk kā 65 000 ebreju izcelsmes Latvijas pilsoņu. Tā ir lielākā nevainīgu cilvēku masu slepkavošana ne vien Latvijas 20. gadsimta vēsturē, bet, iespējams, mūsu zemes vēsturē vispār.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti