Kinooperatori Gvido Zvaigzne un Andris Slapiņš, miliči – Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, un 18 gadus vecais Edijs Riekstiņš – šo cilvēku dzīvības izdzisa 1991. gada 20. janvārī, OMON kaujiniekiem apšaudot iekšlietu ministriju.
„Omoniešiem” uzbrūkot barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta, lode ķēra Robertu Mūrnieku. Pie šo vīru kapa vietām Otrajos meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un barikāžu upuru piemiņas vietām Bastejkalnā ziedus šodien nolika gan valsts augstākās amatpersonas, gan upuru tuvinieki un paši barikāžu dalībnieki. Pie liktenīgās iekšlietu ministrijas ēkas šodien atklāta piemiņas plāksne, un cilvēki internetā atkal un atkal skatās tonakt uzņemtos kadrus, no kuriem daži to autoriem izrādījās pēdējie.
„Viņi bija tomēr tieši tie paši bīstamākie cilvēki, tāpēc arī diemžēl viņu dzīves tika aprautas, jo viņi nofiksēja to reālo situāciju,” sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pirmdien pēc tumsas iestāšanās Doma laukumā gluži kā tonakt atkal tiek aizdegts ugunskurs. Barikāžu aizstāvju piemiņai. Tie, kas tonakt bija Vecrīgā, notikumu gaitu atceras līdz pēdējam sīkumam. „Tad, kad es to šāvienu izdzirdēju, es atrados iekšlietu ministrijā, un tieši paskatījos uz pulksteni, ļoti labi atceros – elektronisks pulkstenis ar rādītājiem zaļā krāsā. (..) Es varu sevi nosaukt par veiksmīgu, tāpat kā visus Bauskas miličus, kas kopā ar mani bija, jo mēs jau 23. gadu svinēsim savu otro dzimšanas dienu,” saka Renārs Zaļais, kuru 1991.gadā ievainoja.
Pieminot ugunskuru izgaismotās 1991. gada janvāra naktis, šodien Doma baznīcā arī izskanēja koncerts “Vakara saullēkts”. Pēc traģiskās 91mā janvāra nakts, barikādes turpinājās vēl nedēļu.
Kad kritiskās dienas bija pagājušas, barikāžu ugunskuri pamazām izdzisa, bet, pieminot gluži tāpat tajās dienās izdzisušās dzīvības, mēs katru gadu šo ugunskuru iededzam no jauna.
