De Facto

De Facto

De Facto

Depozīta sistēmas ieviešanā lielākie strīdi par ietekmi topošās sistēmas pārvaldīšanā

Par darbu ārkārtējā situācijā biežāk piemaksāts vidēja līmeņa darbiniekiem

Piemaksas valsts pārvaldē: par darbu krīzē visbiežāk novērtēti vidēja līmeņa darbinieki un atbalsta funkciju veicēji

Vai un kā ir novērtēts valsts pārvaldē strādājošo darbs, sākoties ārkārtējai situācijai? Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” lūdza visām ministrijām, kā arī Valsts kancelejai sniegt informāciju par papildu samaksu sakarā ar darbu ārkārtējā situācijā. Apkopojot datus, var secināt, ka ministrijas un valsts iestādes apmaksājušas gan virsstundas, gan kompensējušas papildu darba riskus. Citas iestādes, piemēram, Valsts valodas centrs, papildus apmaksājis arī valodas uzraudzības kontroles pārorientēšanu.

Īsumā par piemaksām saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, ārkārtējo situāciju, to saistīto papildu risku vai slodzi no 12. marta:

  • Ārlietu ministrija: piemaksas 126 darbiniekiem vidēji 25%, vidēji 349 eiro uz cilvēku (bruto); 44 000 eiro.
  • Veselības ministrija: piemaksas saņēmuši 19 cilvēki, lielākoties – 20-30%, vidēji 452 eiro uz cilvēku, kopumā 8590 (bruto).
  • Iekšlietu ministrija: piemaksas 2 cilvēkiem, katram 30%, atsevišķām amatpersonām apmaksātas virsstundas.
  • Satiksmes ministrija martā apmaksājusi virsstundu darbu 16 darbiniekiem.
  • Kultūras ministrija: martā papildu atlīdzības 11 cilvēkiem (lielākoties plus 30%), izmaksāti 3034 eiro (bruto) jeb vidēji 275 eiro vienam.
  • Labklājības ministrijā piemaksas saņēma 20 cilvēku, kopā ar tās padotības iestādēm – pavisam 76 cilvēki. Kopumā papildu atlīdzībās izmaksāti 19146 eiro (bruto) – vidēji 251 eiro vienam.
  • Izglītības un zinātnes ministrijā piemaksas vai apmaksātas virsstundas bijušas 25 darbiniekiem, tās padotības iestādēs – Valsts izglītības satura centrā – sešiem, Izglītības valsts kvalitātes dienestā – trim. Lielākā daļa – virsstundu darba apmaksa.
  • Tieslietu ministrijā: diviem darbiniekiem, tās padotības iestādēs septiņiem, visiem 30%, tikai vadītāja līmeņa darbinieki.
  • Valsts kanceleja: septiņi cilvēki, piemaksas 30-50% (vadošām amatpersonām piemaksas nav piešķirtas). Kopumā šiem septiņiem cilvēkiem papildus samaksāti 4238 eiro (bruto).

Marta vidū, kad daļa valstu visā pasaulē jau bija uzlikusi ceļošanas ierobežojumus, kad Latvijai tuvākās valstis slēdza savas robežas un starptautiskos pasažieru pārvadājumus plānoja slēgt arī Latvija, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta zvanu centrs burtiski uzsprāga. Ja iepriekš  visa gada laikā ienāca aptuveni trīsarpus tūkstoši zvanu, tad tai brīdī tas jau bija zvanu skaits vienas diennakts laikā, bet pašā augstākajā punktā tas pārsniedza pat 14 tūkstošus dienā. Paralēli tam vēl bija jāatbild uz e-pastiem un cilvēku jautājumiem sociālajos tīklos. Ārlietu ministrija kopā ar Latvijas pārstāvniecībām un sadarbībā ar citām iestādēm bija uzsākusi visu laiku vislielākos repatriācijas pasākumus.

“Sākoties šai krīzei, esam mobilizējuši teju visus Ārlietu ministrijas resursus un vislielākos atvēlējām tieši konsulārās palīdzības tālruņa darbam, tas nozīmē darbu diennakts režīmā, bez apstāšanās,” atklāj Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Šo dežūru nodrošināšanā tika iesaistīti visi Ārlietu ministrijas darbinieki neatkarīgi no viņu ikdienas pienākumiem.

Par papildu darbu – repatriācijas pasākumu nodrošināšanu, tai skaitā – diennakts dežūrām zvanu centrā, kā arī par atbalsta funkciju nodrošināšanu (informācijas tehmoloģijas, lietvedība, loģistika) 126 darbiniekiem gan Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, gan Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās izmaksāta vienreizēja ceturkšņa piemaksa no 10 līdz 40% apmērā no vienas mēneša algas (vidēji – 25%). Darbinieku piemaksām iztērēts 41 tūkstotis eiro. Papildu samaksa par virsstundām vai pastāvīgas piemaksas ministrijas darbiniekiem nav noteiktas.

Šis ir tikai viens piemērs par darbu valsts pārvaldē ārkārtējās situācijas laikā. Kad pusotra mēneša laikā valstī visa ikdiena apgriezusies kājām gaisā un kādam bijis jānodrošina, lai tas viss strādātu arī šādā brīdī: lai tiktu pieņemti situācijai atbilstoši lēmumi, likumi un noteikumi, lai ārzemēs iesprūdušie tiktu mājās, lai ārstētu inficētos, izolētu aizdomīgos un tam visam būtu vajadzīgie resursi.

Vai un kā ir novērtēts darbs valsts pārvaldē strādājošajiem, sākoties ārkārtējai situācijai? Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” lūdza visām ministrijām, kā arī Valsts kancelejai sniegt informāciju par papildu samaksu sakarā ar darbu ārkārtējā situācijā.

Dažādu ministriju iesaistes apjoms krīzes situācijas risinājumu izstrādē vai seku novēršanā ir atšķirīgs, taču var iezīmēt arī līdzīgas tendences.

Lielākoties papildu piemaksas ir vidēja līmeņa darbiniekiem: cilvēkiem, kuri straujā tempā gatavojuši dažādus dokumentus, izstrādājuši atbalsta pasākumus, atbildējuši uz zvaniem un e-pastiem, nodrošinājuši, lai cilvēki varētu strādāt attālināti.

Papildu līdzekļi, lai atlīdzinātu par darbu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, ārkārtējo situāciju, ar to saistīto papildu risku vai slodzi, ir piešķirti veselības aprūpes sistēmai – 8 miljoni eiro. Ir arī publicēts detalizēts pārskats par izmaksātajām piemaksām gan ministrijai, gan tai padotajās iestādēs un divās slimnīcās. Piemēram, Veselības ministrijā martā piemaksas saņēmuši 19 cilvēki – dažāda līmeņa vadītāji un speciālisti, lielākoties Krīzes vadības grupā strādājošie. No tiem vienam (ministra padomniekam) bijusi 40% piemaksa, vienam (valsts sekretāram) 35% piemaksa, 8 cilvēkiem piemaksa bijusi līdzvērtīga 30% no algas, četriem cilvēkiem – 20%, bet 5 cilvēkiem 15 procentu apmērā. Kopumā šīm piemaksām izlietoti 8590 eiro (pirms nodokļu nomaksas jeb bruto).

Veselības ministrijai padotajā Nacionālajā veselības dienestā piemaksas saņēmuši 30 darbinieki, no tiem 18 bijusi 30 % piemaksa, bet diviem – 20%, kopumā tam tērējot 11 680 eiro (bruto). Bet Slimību profilakses un kontroles centrā piemaksas izmaksātas 88 cilvēkiem, tērējot tam 15 018 eiro. Tostarp tikai trim cilvēkiem šajā iestādē izmaksāta 30% piemaksa pie algas (vidēji 294 eiro katram), bet lielākoties aprēķināta 20% piemaksa (54 cilvēkiem) vai piecu procentu (26 cilvēkiem).

Par kritērijiem piemaksu noteikšanai no nesen kā valdības piešķirtās papildu naudas - 2,6 miljoniem eiro - vēl jālemj Iekšlietu ministrijai. No šiem līdzekļiem piemaksas drīkst izmaksāt tikai policistiem, robežsargiem un Valsts drošības dienesta darbiniekiem, kuru darbā iespējama saskarsme ar potenciāli inficētiem vai inficētiem cilvēkiem. Piemaksa nebūs lielāka par piektdaļu jeb 20 procentiem no regulārās algas. “Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai, atbilstoši Valsts kancelejas noteiktajiem kritērijiem - un tie ir trīs, izstrādātu iekšējo regulējumu un tālāk lemtu par šo piemaksu noteikšanas iespējām. Šie līdzekļi var tikt pieprasīti tikai un vienīgi pēc fakta, proti, izvērtējot vēlreiz konkrēto cilvēka ieguldījumu, konkrētā cilvēka saskarsmi ar riska grupām,” skaidro ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem piemaksām pie algas piešķirti tikai veselības aprūpes nozarei - 8 miljoni - un 2,6 miljoni policijai, robežsargiem un Valsts drošības dienesta amatpersonu papildu atlīdzību izmaksai.

Visos pārējos gadījumos iestādes naudu strādājošo papildu piemaksām vai virsstundu darbam atradušas savu esošo budžetu ietvaros.

Iekšlietu ministrija no saviem līdzekļiem darbiniekiem apmaksājusi nostrādātās virsstundas, bet saistībā ar darbu ārkārtējās situācijas laikā piemaksas aprēķinātas diviem cilvēkiem – 30% apmērā, informācijas sistēmas drošību pārvaldniekam un personāla resursu speciālistam. Viņu pienākums bija nodrošināt, lai ministrija būtu gatava strādāt attālinātā režīmā.

“De facto” iepazinās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) marta beigās izdoto rīkojumu par piemaksu noteikšanu sakarā ar ārkārtējo situāciju valstī. To pamatojums motivēts ar nodarbināto tiešo iesaistīšanos pasākumos, kas saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, “piedaloties sanāksmēs par atbalsta iespējām civilajām institūcijām, krīzes vadības padomes sēdēs, civilās aizsardzības komisiju sēdēs, Eiropas Komisijas Civilās aizsardzības komitejā, Eiropas Komisijas sanāksmēs un citos organizatoriskos pasākumos, kā arī dienesta nodarbināto darba koordinēšanā un organizēšanā ārkārtējās situācijas laikā”.

Šajā rīkojumā piemaksas 30% apmērā noteiktas četrām vadošām amatpersonām. To vidū ne tikai Mārtiņš Baltmanis, kurš vada Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu un kura darbu publiski uzteikušas citu iestāžu amatpersonas. 30% piemaksas no 12. marta pavisam noteiktas vēl pieciem cilvēkiem: Krīzes vadības nodaļas priekšniekam Kasparam Druvaskalnam, Civilās aizsardzības pārvaldes priekšniekam Ivaram Nakurtam, Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas vecākajam speciālistam Rihardam Milleram, kā arī VUGD priekšniekam Intaram Zitānam un Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākajam inspektoram Vunderam Zitānam.

Vēl trim inspektoriem no Civilās aizsardzības pārvaldes no 12. marta ir 15 % piemaksa pie algas, savukārt desmit procentu pielikums ir speciālistei, kuras viens no pienākumiem ir protokolēt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sēdes.

Telefonsarunā ģenerālis Zitāns pats kā galveno veikumu, par kuru viņam pienākas papildu samaksa, vispirms nosauc attālinātā darba organizēšanu.

“Pirmās dienas mēs rāvām līdz divpadsmitiem, vieniem naktī, lai visu šo sakārtotu un sataisītu. Tagad jau tas ir normalizējies. (..) Es vēlreiz gribu pateikt, ka mums nav vajadzīgo IT speciālistu. Mums Informācijas centrs palīdzēja, arī jāpasaka. Bet sestdienā, svētdienā - brīvdienās bija labs laiks, es varbūt labprātāk to dienu būtu pavadījis citā darbā,” savu darbošanos apraksta Zitāns.

Otrajā piegājienā – aprīļa vidū – piemaksas palielinātas vai no jauna piešķirtas septiņiem Civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri strādā ar resursu pārvaldību, piemēram, sniedzot transporta atbalstu Nacionālajam veselības dienestam.

VUGD sniegtā informācija liecina, ka kopējā aprēķinātā summa piemaksām par papildu darbu saistībā ar Covid-19 martā 10 cilvēkiem ir 2669 eiro.

Aizsardzības ministrija, kas nodrošina krīzes laika iepirkumus, bet zemessargi sniedz atbalstu robežsargiem, piemaksas dienestā nav plānojusi sakarā ar darbu ārkārtējā situācijā.

Ekonomikas ministrijā, kas iesaistīta, piemēram, virknē atbalsta instrumentu izstrādē uzņēmumiem, vēl tikai lems par darbinieku motivēšanu. Ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Edmunds Valantis stāsta, ka izvērtēšana būs salīdzinoši vienkārša: “Mēs skatāmies uz tiem darbiem, kas ir paveikti, mēs skatāmies, cik tie ir kvalitatīvi, vai viņi ir bijuši jāveic ļoti īsā laika posmā, jo mums bija dienas, kad mēs esam sestdienas, svētdienas un vakarus strādājuši, šīs lietas mēs ņemsim par pamatu.”

Finanšu ministrija norāda, ka tā un tās padotības iestādes “ir pārkārtojušas savu darbu atbilstoši ārkārtējai situācijai, vienlaikus neparedzot īpašas piemaksas vai prēmijas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.” Izņēmums ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas lēmis par īpašām piemaksām, ņemot vērā citādu darba ritmu un specifiku. Te piemaksu plānots noteikt 32 VID nodarbinātajiem (tai skaitā trim augstākā līmeņa vadītājiem) 13-54% apmērā no noteiktās mēnešalgas. Šiem mērķiem aprīlī no VID atlīdzības budžeta aprīlī tērēs 18 570 eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) piemaksas nav piešķirtas. Bet par papildu darbu paaugstinātas slodzes apstākļos piemaksas ir astoņiem ministrijas padotības iestādes - Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) darbiniekiem. Šī iestāde nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu uzturēšanu un administrēšanu gan ministrijai, gan tās iestādēm. Divi darbinieki saņēmuši speciālo piemaksu 100% apmērā no algas. Viņu pienākumos bija datoru pārkonfigurēšana lielos apjomos un īsos termiņos, ministrijas darba vietu nodrošināšana ar attālināta pieslēguma tehniskajiem un programmatūras līdzekļiem, atbalsts lietotājiem darbam ar attālināta pieslēguma programmatūru un tamlīdzīgi.

Papildu piemaksa 15 % apmērā ir vienam datorsistēmu un datortīklu administratoram, bet pieci Informācijas sistēmu attīstības departamenta un Informācijas sistēmu atbalsta departamenta darbinieki saņēmuši 10% piemaksu.

Satiksmes ministrija martā apmaksājusi virsstundu darbu 16 darbiniekiem (5 vadītājiem un 11 speciālistiem). Virsstundas veidojušās gan saistībā ar nepieciešamību izdot speciālās atļaujas starptautiskiem pārvadājumiem, gan atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par iespējām atgriezties Latvijā, gan arī gatavojot materiālus un piedaloties dažādās ar ārkārtējo situāciju saistītās sēdēs, kas sasauktas brīvdienās un ārpus darba laika.

Kultūras ministrijā par darbu ārkārtējās situācijas laikā piemaksas martā bijušas 10 darbiniekiem, tai skaitā deviņiem 30% apmērā, vienam 10%. Par projekta “Kino skolās” attīstīšanu un pielāgošanu ārkārtas situācijai trīsdesmit procentu piemaksa (no 1. aprīļa) noteikta vienam Latvijas Nacionālajā kino centrā strādājošajam. Bet no 23. marta 20% piemaksa ir Nacionālās mākslu vidusskolas sistēmu administratoram saistībā ar attālinātā mācību procesa nodrošināšanu. Martā papildu atlīdzībām 11 cilvēkiem no ministrijas budžeta tika izmaksāti 3034 eiro (bruto) jeb vidēji 275 eiro vienam.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un tās padotības iestādēs lielākoties apmaksāts faktiski nostrādātais virsstundu darbs (32 gadījumos), bet divos gadījumos piešķirtas piemaksas 30% apmērā. Viens no lielākajiem papildu darba apjoma palielinājumiem bija Informācijas centrā strādājošajiem, atbildot uz daudzkārt lielāku zvanu un e-pastu apjomu kā ikdienā. Tieši IZM papildu samaksa aprēķināta 25 cilvēkiem, kuri strādājuši arī pie tā, lai nodrošinātu skolēnus ar viedierīcēm, tostarp arī tos pakojot un līmējot inventāra numurus. Tāpat daudz vairāk laika nekā parasti aizņēmusi saziņa ar izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu vadītājiem, anketēšana.

Starp uzskaitītajiem papildu pienākumiem – arī attālinātā darba un mācību procesa organizēšana. Piemaksas noteiktas arī par kanāla “Tava klase” koordinēšanu.

IZM padotajā Valsts izglītības satura centrā papildu darba apjoms bijis sešiem struktūrvienību vadītājiem – te gatavoti materiāli un atbildes saistībā ar attālināto mācību procesu, kā arī risināts jautājums par iespējamo valsts pārbaudījumu kārtību. Izglītības kvalitātes valsts dienestā – trim darbiniekiem, jo martā bijis vairāk konsultāciju par attālināto mācību procesu un arī vairāk iesniegumu un sūdzību.

Labklājības ministrijā martā piemaksas 10% - 30% apmērā saņēmuši 20 darbinieki, kuri nodrošinājuši atbalsta mehānisma izstrādi krīzē nonākušajiem, koordinēja individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, darbu ar pašvaldībām un bāriņtiesām, valsts sociālās aprūpes centru krīzes vadības koordinēšanu, strādājot arī brīvdienās un ārpus normālā darba laika.

Ministrijas padotības iestādē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā martā piemaksa bijusi 22 darbiniekiem - atbalsta funkciju veicējiem, klientu apkalpošanas operatoriem, zemākā līmeņa vadītājiem, kas nodrošina neklātienes klientu apkalpošanu un iespēju nodarbinātajiem veikt darbu attālināti. Arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) – 14 atbalsta funkciju veicējiem saistībā ar NVA klientu apmācību neformālās izglītības programmu apmācību pārtraukšanu, kā arī ieviešot virkni izmaiņu norēķinu veikšanai par mācību maksu un stipendijām.

Valsts sociālās aprūpes centros piemaksas piešķirtas 20 cilvēkiem saistībā ar Covid-19 aizsardzības pasākumu procesu koordinēšanu. Bet aprīlī piemaksas ir noteiktas sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem no 5-20%. Tās ir tiem darbiniekiem, kuri nodrošina preventīvos pasākumus saistībā ar Covid-19 drošības un karantīnas pasākumu nodrošināšanu.

Vienīgais vadītājs, kuram labklājības nozarē ir noteikta papildu piemaksa (aprīlī, 10% apmērā), ir sociālā aprūpes centra “Rīga” direktore.

Viņai bija jāspēj nodrošināt pansionātu apgāde ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem.

No visiem 76 cilvēkiem, kas šajā nozarē saņēmuši papildu atlīdzības, 25 darbiniekiem bijusi 10% piemaksa, vienam – 15%, 28 bijusi 20% piemaksa, bet 22 strādājošie saņēmuši 30% piemaksu. Pavisam Labklājības ministrijā un tās iestādēs papildus atlīdzībās izmaksāti 19 146 eiro (bruto) – vidēji 251 eiro uz vienu.

Savukārt Tieslietu ministrija un tās padotības iestādēs saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu papildu samaksa noteikta nelielam cilvēku skaitam – kopumā deviņiem, un tikai vadoša līmeņa darbiniekiem, visiem 30% apmērā. Ministrijā par intensīvu darbu piemaksa ir valsts sekretāram un viņa vietniecei, kuri arī ārpus darba laika un brīvdienās gatavoja nepieciešamos dokumentus valsts pārvaldes darbam ārkārtas situācijā.

Šajā resorā visvairāk piemaksu par darba apjoma un intensitātes pieaugumu, pamatojoties uz izsludināto ārkārtējo situāciju, noteiktas Valsts valodas centrā. Tā direktoram un četriem struktūrvienību vadītājiem 30% piemaksāti par iestādes darba nodrošināšanu attālinātā režīmā, kā arī par “darbu pie valodas kontroles uzraudzības veikšanas pieejas pilnīgas pārorientēšanas”, tāpat piemaksa piešķirta par tulkojamo dokumentu apjoma pieaugumu un to skaidrošanu  sabiedrībā.

30% piemaksa arī Tiesu administrācijas direktoram par tiesu darba organizācijas pielāgošanu krīzes apstākļos. Un tikpat daudz – 30% Valsts probācijas dienesta priekšniekam – viņam ne tikai par darba pārorganizēšanu, bet arī par to, lai padotie varētu no epidemioloģiskā viedokļa droši pildīt savus pienākumus.

Izveidots jauns interneta resurss, kur vienuviet atrodama visa ar ārkārtējo situāciju saistītā informācija, izveidots jauns konsultāciju tālrunis ar Covid-19 saistīto jautājumu uzziņai un mēneša laikā saņemti vairāk nekā deviņi tūkstoši zvanu. Tā ir daļa no darbiem, par kuriem ārkārtējās situācijas kontekstā piemaksas piešķirtas septiņiem Valsts kancelejas darbiniekiem. Papildus tam arī darbs pie tiesību aktu analīzes un to operatīvas izstrādes. Pieciem no viņiem piemaksa bijusi 30-50% apmērā, bet diviem – 30 procenti. Iestādes vadošām amatpersonām piemaksas nav piešķirtas. Kopumā šiem septiņiem cilvēkiem papildus samaksāti 4238 eiro (bruto).

Piemaksas par darbu ārkārtējā situācijā nav paredzētas Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti