Iemesls šādam ierobežojumam ir putnu gripas straujā izplatība. Saslimšanas gadījumi konstatēti jau aptuveni 25 Eiropas valstīs, un vīrusa galvenie pārnēsātāji ir savvaļas putni, tāpēc gājputnu atgriešanās šopavasar tiek gaidīta ar bažām.
"Putni [mājputni] būs jātur iekšā. Tātad maksimāli nodrošinot to, ka nav nekāda iespēja kontaktēties ar šiem gājputniem vai savvaļas putniem,"
norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta pārstāvis Edvīns Oļševskis.
Ierobežojumi būs jāievēro gan lielām putnu fermām, gan tiem, kas savām vajadzībām tur vien dažas dējējas. "Nu, mani tas ierobežojums baigi nesatrauc. Mani vairāk tā pati gripa satrauc, jo manā gadījumā, es jau kūti cēlu ar tādu domu, lai turētu vistas. Man, paldies Dievam, arhitekts uztaisījis lielus logus un, ja būs karsts, tad es varēšu režģus ielikt plastmasas vietā," stāsta Ieva Joma, kurai ir zemnieku saimniecība ar 150 dējējvistām.
"Es domāju, ka tiem saimniekiem, kas tur vistas savās senču būvētās kūtiņās, tas būs sarežģītāk," norāda Joma.
Edgars, kurš ģimenes vajadzībām tur pāris vistiņas, pauž, ka lielākas grūtības būs pašiem putntiem, nevis viņam. "Tas sagādā grūtības tanī, ka vistām joprojām ir jāturpina dzīvot ziemas režīmā [jo vasarā nedrīkst laist ārā] un ēst graudus. Tas varbūt ir apgrūtinājums pašiem putniem, bet nu man kā turētājam tas nebūs apgrūtinājums, jo man nav daudz vistu," saka Edgars.
Putnu gripu iespējams ievazāt, piemēram, ja cilvēks dodas uz kūti ar tiem pašiem zābakiem, ar kuriem pirms mirkļa bridis pa pļavu, kur ir pārvietojušies inficētie putni.
"Tas jau būtu ideāli - putniņš uzkakāja, tagad to apkakāto cilvēku izolējam, bet tieši tas, ka viņš [putns] ar tiem mēsliem dabā, viņš var būt dabā neredzams," skaidro ornitoloģe Antra Stīpniece.
Tāpēc labāk uz kūti doties ar maiņas apģērbu jeb ar vienreiz lietojamo kostīmu. "Man jau ir atsevišķas kūts drēbes. Es viņas agrāk pārvilku mājās. Nu, tagad es pārvilkšu tieši pie kūts durvīm. Tas nav tik sarežģīti," saka Ieva Joma.
Plānotie ierobežojumi paredz arī aizliegumu mājputnus dzirdīt ar ūdeni, kas iegūts no atvērtām ūdenstilpēm.
"Risks ir ļoti augsts, un šis ir tas brīdis, kad dzīvnieku īpašniekiem jārūpējas par savām vistām," uzsver Oļševskis.
Putnkopis Edgars gan šaubās. "Pašlaik es neesmu ticis līdz tai fāzei, ka es būtu gatavs izolēt vistas kaut vai tikai uz trim mēnešiem, bet, ja to trīs mēnešu laikā kaut kas mainās un tiek pagarināts, tad tas ir pusgads. Beigu beigās no manām skaistajām vistiņām būs palicis tikai tāda kā D vitamīna pietūkusi masa," viņš klāsta. Edgars gan piebilst, ka nav plānojis pārbūvēt šķūni vai ko citādi būtiski mainīt savā saimniecībā.
Savukārt Ieva atzīst, ka būs uzmanīgāka: "Es jau, protams, gribētu jauno zālīti viņām nopļaut. Tagad man ir jādomā, vai es varēšu viņu tā vienkārši pļaut - vai tur nebūs kāds putns iekakājis."
Jau ziņots, ka PVD ieskatā aprīlī, kad sāksies gājputnu migrācija, putnu gripas uzliesmojuma varbūtība Latvijā ir ļoti liela. Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam plānots noteikt aizliegumu turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus.
Jau 12 Eiropas valstīs uzliesmojusi putnu gripa un nācies nokaut un iznīcināt vairāk nekā trīs miljonus mājputnu. Vīruss konstatēts savvaļas ūdensputniem arī pavisam netālu - Dānijā, Zviedrijā un Somijā.
Putnkopji gan iepriekš norādījuši, ka, ieslogot vistas un neļaujot tām ēst zaļu zāli, tās kļūs stresainas, un tas mazinās to dējību.
