Pieļauj premjera vizīti Maskavā 9.maijā; apšauba Bērziņa prasmi skaidrot Latvijas nostāju

Iespējams, ka uz Maskavā paredzētajām 9.maija svinībām, kurās Krievija atzīmēs Otrā pasaules kara beigas un Padomju  Savienības uzvaru tajā, varētu doties nevis Latvijas prezidents, bet gan premjere. Turklāt, ja Latvijas prezidents Andris Bērziņš dosies uz Maskavu, viņš, visticamāk, nespēs starptautiskajai sabiedrībai izskaidrot Latvijas attieksmi pret Otrā pasaules kara beigām.

To intervijā Latvijas Radio programmai „Pēcpusdiena” otrdien sacīja politoloģe Žaneta Ozoliņa un žurnālists Igors Vatoļins.

Ozoliņa skaidroja, ka Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau paziņojuši, ka nebrauks uz Maskavu. Taču tas nenozīmē, ka abas Baltijas valstis Maskavā nevarētu pārstāvēt to premjeri.

Iespējams, ka šādu soli varētu spert arī Latvija. Bērziņa pozīciju sarežģī ne tikai Krievijas un Eiropas Savienības (ES) diezgan saspīlētās attiecības, bet arī iespējamā pārvēlēšana prezidenta amatā jūnija sākumā.

Tāpēc, ja uz Maskavu dotos Latvijas premjerministre, tas būtu kompromiss – no vienas puses, parādot Latvijas rezervēto attieksmi pret Krieviju, no otras, tomēr gatavību sarunāties ar to.

Ozoliņa akcentēja, ka patlaban ir grūti iedomāties, ka pasaules līderi varētu doties uz Maskavu maijā. Tiesa, Vācija un Francija meklē ceļus, kā atjaunot attiecības ar Maskavu. Vēl virkne citu ES valstu arī aktīvi cenšas atjaunot attiecības ar Krieviju agrākā gultnē. „Pozīcija, kuru šobrīd ieņem Latvija, ir pragmatiska,” atzīst Ozoliņa.

Politoloģe piebilda, ka 9.maijs ir ne tikai Krievijas svētku, bet arī identitātes nostiprināšanas diena, kas uzsver valsts vēsturisko nozīmi pasaules mērogā. Ir svarīgi, lai tās vēsturi apstiprina globālā mērogā, akcentē Ozoliņa. „No vienas puses, Krievija grib sarīkot svinības, no otras, ir grūti iedomāties kādas būs svinības, ja tribīnes, kur jāatrodas [pasaules] līderiem, ir tukšas vai pustukšas,” iespējamo negatīvo scenāriju Krievijai 9.maija svinībās ieskicēja politoloģe.

Arī žurnālists Igors Vatoļins akcentē, ka gaidāmie svētki patiešām būs lieli. Tomēr būs šis gadījums, ko Krievija izmantos, lai parādītu savas militārās ambīcijas, lai vēlreiz atgādinātu, ka „Krima ir mūsu”. „Braukt uz Maskavu nozīmē atbalstīt šo kursu,” viņš sacīja.

Viņš pieļāva, ka būtu labi, ja Latvijas prezidents Bērziņš brauktu uz Maskavu, taču spētu starptautiski visai pasaulei izskaidrot Latvijas pozīciju. Taču, viņaprāt, Bērziņš ir vājš savā retorikā. „Pat ja viņam izdosies komunicēt ar Putinu vai vēl kādu, tad diez vai viņš būtu ļoti veiksmīgs komunikators,” norāda Vatoļins. „Man ir ļoti grūti noticēt, ka mūsu prezidents ar savām retorikas spējām ir gatavs spēlēt šādu smalku spēli,” piebilda žurnālists.

9.maijā Maskavā notiks grandiozas 70 gadu svinības par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju. Tajās Krievija ir uzaicinājusi pasaules politiskos līderus, kuri gan patlaban ietur atturīgu pozīciju. Igaunijas prezidents Ilvess un Lietuvas vadītāja Grībauskaite jau noraidījuši ielūgumus, savukārt Bērziņš paudis, ka situācija vēl ir jāvērtē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt