„Ar ministra maiņu politiskā griba krietni samazināsies. Lai to visu darītu [reformētu izglītības nozari], ir jābūt lielam sparam. Tas nebūs rozēm kaisīts ceļš,” sacīja Erts.
Viņš norādīja, ka Ķīlis nācis ar politisku vēlmi mainīt augstākās un pārējās izglītības sistēmu. Taču viņš nav pamanījis visus zemūdens akmeņus, ar kuriem viņam bija jāsaskaras sava darba laikā. Daudzas izglītības organizācijas vēlējās lietas darīt citādāk, ko savukārt savās interesēs izmantoja politiskie konkurenti.
Erts norādīja, ka viena no Ķīļa kļūdām bija asā komunikācija, piemēram, noniecinot ne sevišķi augsto Latvijas izglītības līmeni. „Lielākā problēma ir kultūra, kādā notiek komunikācija,” norādīja Erts. Itin bieži organizācijas, izdzirdot kādu no Ķīļa idejām, uzreiz dabiski iestājās "pret" pozīcijā, tādējādi mazinot reformu sparu, un zaudētāji galu galā ir visi.
Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidents Mikus Dubickis uzsver, ka apvienība ministra amatā turpmāk vēlētos redzēt cilvēku, kurš ieklausās citos un ir atvērts dialogam.
Vēstīts, ka pirmdien Ķīlis varētu tikties ar Reformu partijas pārstāvjiem, lai spriestu par savu gatavību turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā. Ķīlis jau vairāk nekā mēnesi nav bijis darbā veselības problēmu dēļ. Premjers Valdis Dombrovskis (V) ir norādījis, ka galīgo lēmumu atstāj paša Ķīļa rokās.
