ĪSUMĀ:
- Siltuma cenas pieaugums Rīgā gada laikā, visticamāk, sasniegs 47 procentus.
- "Rīgas namu pārvaldnieks" aicina kontaktēties ar sociālo dienestu, ja ir grūtības segt rēķinus.
- "Rīgas namu pārvaldnieks" apņēmies apsekot visas mājas un iespēju robežās novērst siltuma zudumus.
- Lielākais cenu kāpums Mārupē, Piņķos, arī Jūrmalā un Rīgā.
- Pērn pie rekordzemām enerģijas cenām aptuveni piektajai daļai (20,7%) Latvijas iedzīvotāju bija problēmas samaksāt par mājokli.
- Labklājības ministrija skaidro – ja pērn mājokļa pabalstiem visā Latvijā iztērēja ap 12 miljoniem eiro, nākamgad tie varētu būt 25 miljoni eiro.
- Finanšu un Labklājības ministrijas rosinājušas 20 eiro apmērā kompensēt energoresursu kāpumu tikai vakcinētiem pensionāriem.
- Valdība nākamnedēļ varētu lemt par elektroenerģijas kompensāciju dubultošanu maznodrošinātajiem, invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm.
- Cenas plāno celt arī būvmateriālu un pārtikas ražotāji.
- Kā atbalsta mehānismus, Eiropas Komisija apspriež gan PVN samazinājumu, akcīzes nodokļu pārskatīšanu vai tiešo atbalstu patērētājiem.
Pavisam neliels, 37 kvadrātmetru divistabu dzīvoklis Purvciemā. Tipveida māja, nesiltināta, kā jau lielākā daļa Rīgā. Dzīvokļa saimniekam šā gada janvāra rēķinā par decembrī patērēto siltumenerģiju bija saskaitīti 63,12 eiro. Pie tādiem pašiem apstākļiem šogad decembrī šī pati sadaļa veidotu jau vairāk nekā 92 eiro (plus 29,66 eiro) un kopējā samaksa par dzīvokli pieaugtu no 122,76, kā tas bija gada sākumā, līdz 152,42 eiro.
“Rīgas siltums” šogad tarifu palielinājumu lūdzis jau otro reizi un, tā kā arī šo pieaugumu visticamāk apstiprinās kā pamatotu, rīdziniekiem siltuma cena gada laikā būs augusi par 47 procentiem. Standarta dzīvoklī Rīgā (piemēram, nesiltinātā piecstāvu mājā ar 120 dzīvokļiem) jārēķinās, ka izmaksas par siltumu pie vienādiem laikapstākļiem vidēji no viena eiro par kvadrātmetru šā gada sākumā var pieaugt līdz pat 1,5-1,6 eiro gada beigās.
“Šajā brīdī mēs rēķināmies, ka varētu parādīties problēma vairāk klientiem norēķināties par pakalpojumu. Tas, ko mēs darām jau tagad, ļoti aktīvi komunicējot ar saviem klientiem – pirmkārt, būs informācija par kontaktēšanos ar sociālo dienestu.
Tas, kas ir jāsaprot un tas ir katram cilvēkam jāapzinās, ka var būt situācija, ka nevar norēķināties par pakalpojumiem.
Ja tas ir viens rēķins, parasti var kaut kādā periodā situāciju labot, ja tie ir divi rēķini, vēl ir iespējami risinājumi, savukārt situācijā, kad tie jau ir trīs rēķini un tā tālāk, tad šīs situācijas paliek ļoti smagas un ļoti grūti risināmas,” saka “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns.
Rīgas namu pārvaldnieks apņēmies apsekot visas mājas, vai tur nav siltuma zudumi, kurus var novērst un ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem iegūt jūtamu uzlabojumu. Mājokļu siltināšanu gan nesanāks forsēt.
Līdz pirmajam oktobrim Latvijā cenas pacēluši 12 procenti regulēto siltumenerģijas piegādātāju, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija skata vēl 15 tarifu palielinājumu pieteikumus, kurus visticamāk arī apstiprinās. Lielākais kāpums iedzīvotājiem Mārupē, Piņķos, arī Jūrmalā un Rīgā.
“Šobrīd, ņemot vērā kurināmā cenu izmaiņas, it īpaši straujo pieaugumu dabasgāzei, tā amplitūda starp dažādām pašvaldībām un to, ko iedzīvotāji maksās, būs salīdzinoši liela. Proti, atkarībā no tā, gan kāds ir kurināmā veids, ko attiecīgā pašvaldība izmanto, gan arī ne mazāk svarīgs faktors ir – cik energoefektīvā ēkā iedzīvotāji dzīvo,” saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola.
Taču jau pat pie rekordzemām enerģijas cenām, kādas tās bija pērn, aptuveni piektajai daļai (20,7%) Latvijas iedzīvotāju bija problēmas samaksāt par mājokli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2020. gadu.
Visgrūtāk tas nācies trešdaļai vientuļo pensionāru (34,5%) un teju trešdaļai nepilno ģimeņu (30%). Mājokļa uzturēšanai vidēji Latvijas mājsaimniecības tērē gandrīz 12 procentus (11,8%) no ieņēmumiem. Pēdējos gados šī proporcija ir nedaudz samazinājusies (2013. gadā – 17,3%).
Labklājības ministrija uzsver, ka būtisku atspaidu vajadzētu dot šovasar notikušajām izmaiņām sociālās palīdzības sniegšanas kārtībā – aug gan saņēmēju loks, gan arī atbalsta apjoms. Un tagad pašvaldībām stingri noteikts, kam ir jābūt iekļautam mājokļa pabalstā, ko piešķir maznodrošinātajiem.
“No 1. jūlija mājokļa pabalstā skaidri un gaiši ir ierakstīts arī simt kilovatstundas uz vienu mājsaimniecības pirmo mājsaimniecības locekli un 30 par katru nākamo mājsaimniecības locekli – tātad skaidri un gaiši, pašvaldībai izvērtējot mājsaimniecības ienākumus, ir pienākums šo mājokļa atbalstu sniegt,” uzsver Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Pašvaldības gan ir neapmierinātas, ka izmaiņas jau bez visa cenu kāpuma radījušas papildu izdevumus.
Ja pērn mājokļa pabalstiem visā Latvijā iztērēja ap 12 miljoniem eiro, tad nākamgad tie varētu būt 25 miljoni eiro, rēķina Labklājības ministrija.
“Tas, ko mēs jau šogad esam plānojuši, šā gada griezumā būs nepieciešami vismaz 440 tūkstoši mājokļa pabalstu palielināšanai, lai segtu šos papildu izdevumus, kas radušies mājsaimniecībām no tarifu pieaugumam. Savukārt nākamajam gadam mēs prognozējam, ka tas varētu būt līdz pat apmēram pusotram miljonam papildu izdevumi sociālās palīdzības nodrošināšanai,” atzīst Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP).
Pašvaldībām būs jādomā, kur ņemt naudu ne tikai mājokļu pabalstiem, bet arī pašām jārēķinās ar papildu izdevumiem. Piemēram, Bauskas novadā pērn uz gadu nolīgtais elektrības piegādātājs “Senergo” līgumu vienpusēji lauzis, nespējot to vairs pildīt. Uzņēmums no septembra sākuma ir likvidācijas procesā. Bauska tagad pērk elektrību par biržas cenām un tas budžetā līdz gada beigām var iecirst līdz 200 tūkstošu eiro robu.
“Tai pat laikā, veicot šo pensiju indeksāciju par, teiksim, 5-7 eiro cilvēkam mēnesī, viņš tūlīt krīt laukā no visām šīm atbalsta grupām. Un ļoti daudzi cilvēki krīt ārā, kuriem mēs īsti nevaram palīdzēt. Tad mums jāpaaugstina šis slieksnis, kas atkal iet nebeidzamos apmēros,” saka Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA).
Tiesa gan, Labklājības ministrija apsver palīdzības iespējas pensionāriem.
“Mēs paralēli gatavojam priekšlikums, ka iespējams, pensionāriem ar noteiktu ienākumu līmeni varētu būt kāds vienreizējs atbalsts reizi gadā attiecībā uz šo elektroenerģiju.
Jo pensionāri varētu būt, ka daļa izkrīt cauri gan šim aizsargātā lietotāja konceptam, gan arī arī mājokļa pabalstam,” raidījumam saka Alliks.
8. oktobra vakarā Finanšu un Labklājības ministrijas nāca klajā ar piedāvājumu sasaistīt atbalstu enerģijas cenu kāpumam ar vakcinēšanas faktu, piedāvājot kompensēt energoresursu kāpumu tikai vakcinētiem pensionāriem – 20 eiro par katru mēnesi no novembra līdz martam.
Ja būs politisks atbalsts, jau nākamnedēļ valdība varētu lemt par elektroenerģijas kompensāciju dubultošanu tiem, kas jau to saņem kā mazāk aizsargātie lietotāji – maznodrošinātie, invalīdi un daudzbērnu ģimenes.
Tas valsts budžetam izmaksātu 17,5 miljonus eiro.
“Jāsaprot, ka tas, ko šobrīd mēs arī piedāvājam, pēc iespējas ātrāk operatīvi palīdzēt tiem, kuriem visvairāk vajag. Tāpēc piedāvājums ir izmantot esošo sistēmu, kura šobrīd ir ļoti labi funkcionējoša un ļoti ātri ieviešama – pacelt šo atbalstu tieši šīm grupām. Un tad, protams, ka mēs esam atvērti arī skatīties, iespējams, šīs grupas var paplašināt, skatīties, piemēram, citus lietotājus, kurus var klasificēt šajā sistēmā, un caur šo sistēmu var izmantot kā atbalsta sniegšanu,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Papildus siltuma un elektrības cenu kāpumam ir jārēķina, ka tas tālāk jau atsauksies uz citām nozarēm, piemēram, būvmateriālu un pārtikas ražotājiem. Arī šeit tiek domāts par nepieciešamību celt saražotā cenas.
To “de facto” apliecināja arī vairāki maizes ražotāji. Lai palīdzētu komersantiem, ir paplašināts nozaru saraksts, kas kvalificējas kā energointensīvi uzņēmumi. Tas ļauj saņemt atbalstu – būtisku atlaidi no maksas par obligāto iepirkumu. Šī atbalsta apjoms nākamgad būs ap septiņiem miljoniem eiro.
Ir bijuši jau gadījumi, kad elektrības piegādātājs, nespējot pildīt vienošanos, mēģina līgumu mainīt, piedāvājot citus nosacījumus cenai. “Vienkārši pateikt, ka mums tagad ir jāiepērk dārgāk, un tāpēc mēs paaugstināsim arī cenu v tas nav normāli. Ja ir kādi jautājumi un vajadzīga konsultācija, mēs, regulatori, arī to varam sniegt un palīdzēt noorientēties tirgus situācijā,” saka Alda Ozola. Ja cenas sāk laisties lejā, komersantiem ir pienākums laikus vērsties regulatorā, lai pazeminātu tarifu. Dažreiz par to gan nākas atgādināt.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegtajām ziņām, šobrīd arī Eiropas Komisija izstrādā vadlīnijas Eiropas Savienības dalībvalstīm kā reaģēt uz enerģijas cenu kāpumu un kā iespējamie varianti tiek apspriesti gan PVN samazinājums, akcīzes nodokļu pārskatīšana vai tiešais atbalsts patērētājiem.
