Kovida pandēmijas laikā, kad iedzīvotāji vairāk apmeklēja dažādus pastaigu maršrutus, tostarp pludmales, aktualizējies jūras pieejamības jautājums. Patlaban Aizsargjoslu likumā noteikts, ka apdzīvotās vietās gājēju celiņiem, kas ved uz jūru, jābūt ik pēc kilometra. Bet šomēnes valdībā apstiprināti grozījumi regulējumā, nosakot, ka pašvaldībām celiņu skaits būs jāpalielina, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošas publiskās piekļuves vietas jūrai.
"Paredzēts, ka pilsētās un ciemos jānodrošina vismaz divi gājēju celiņi uz kilometru. Ārpus ciemiem tie nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru, izņemot kaut kādus dabiskus apstākļus, ka nevar nodrošināt. Par šo piekļuves nodrošināšanu ir arī pārejas periods, jo administratīvās reformas dēļ visām pašvaldībām ir jāizstrādā jaunie teritorijas plānojumi. Tad arī šeit paredzēts pārejas periods līdz 2025. gada 31. decembrim, kad šī iespēja jāparedz jaunajos plānos," pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Bigauņciemā un Lapmežciemā satikto iedzīvotāju vērtējums atkarīgs no šo cilvēku dzīves vietas. Tie, kas dzīvo pašā jūras krastā, pārliecināti, ka gājēju celiņu jau šobrīd pietiek, bet tie, kas nedzīvo jūras krastā, uzskata, ka pieejamība jāuzlabo.
"Tas ir stipri par maz, jo tas kilometrs ir ļoti garš, un tās reālās piekļuves vietas, kuras speciāli veidotas, lai cilvēki piekļūtu jūrai, – to ir ļoti maz. Es uzskatu, ka tas neder un piekļuvei pie jūras ir jābūt, neskatoties uz to, cik šobrīd blīvi tās mājas piekrastē sabūvētas."
"Ir privātais ceļš un zīme "ķieģelis", bet tur ir mēģināts likt visas zīmes, taču cilvēki tāpat nāk līdz pagalmam. Tad ierauga šķūnīšus un iet atpakaļ, tad kāpēc viņi vispār nāk šeit aiz zīmes? Mēs pa nakti nezinām, kas te notiek, bet ir gadījies, ka no rīta jāiet un jāvāc atkritumi ar maisu. Tas nepatīk, bet, ja solīdi cilvēki, lai viņi staigā."
"Mums Lapmežciemā nav tik glaunas mājas kā Bigauņciemā. Tur es zinu, ka ļoti aiztaisīts ciet un jāiet apkārt, lai tiktu uz jūru."
"Bigauņciemā, es zinu, kad vēl izvadāju pastu senāk, tur viss ir ciet."
"Pilnīgi pietiek, vajag domāt, kur iet, un tad var iziet."
Bigauņciema iedzīvotāja Indra, kurai jau šobrīd gar māju ved gājēju ceļš, parādīja no garāžas iznestu spaini, kas pilns ar stiklu lauskām. Tās pludmalē pēc vasaras sezonas ik gadu salasa iedzīvotāji. Kundze gan pauda, ka viņai pludmales apmeklētāji netraucē, lai arī gājēju celiņš uz jūru ved gar pašu māju.
Viņa arī norādīja uz kārkliem aizaugušo jūras krastu, kur cilvēkiem ir apgrūtinoši pārvietoties: "Viņi te nāk pa kāpas augšu, brauc ar riteņiem, skrien ar suņiem, un kāpa tiek tricināta. Redzat, kā smiltis brūk visur nost. Es tagad ņemu strādnieku un tīru šeit taku pludmalē, lai cilvēki neiet caur manu sētu un pa kāpas galu."
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa vērtēja, ka daudzām piekrastes pašvaldībām būs jāveido papildu gājēju celiņi, īpaši vietās, kur piekrastes apbūve ir blīvāka, kā Pierīgas pašvaldībās un Limbažu novadā. Procesu atvieglošot jau pērn grozītie noteikumi par zaudējumiem, kas rodas, nodrošinot piekļuvi jūras piekrastes joslai.
"Ja iepriekš bija noteikts tikai uz vienošanās pamata ar īpašnieku, tad šobrīd ir noteikts, ka pašvaldība to pieņem ar savu lēmumu, proti, ar teritorijas plānošanu un saistošajiem noteikumiem. Viennozīmīgi būs domstarpības, būs sarežģīti jautājumi un arī vietas, kur šo pieeju jūrai nevar nodrošināt. Bet pašvaldībai šobrīd jaunajos plānojumos to risināt būs vieglāk, jo te ir jāsamēro sabiedrības intereses pret privātīpašnieku interesēm,
un pašvaldībai, protams, ir pēc tam arī pienākums uzturēt šo celiņu," norādīja Bērziņa.
Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks piekrīt, ka jūras pieejamība iedzīvotājiem ir jāuzlabo. Vienlaikus viņš aicina pašvaldības, veidojot gājēju celiņus, nepārspīlēt ar kādiem papildu infrastruktūras objektiem.
"Mēs ļoti ceram, ka atvieglotā kārtība nepavērs ceļu pārspīlētām infrastruktūras veidošanas darbībām, kas varētu būt tualetes, stāvlaukumi un stendi. Tas ne vienmēr dabā ir nepieciešams. Būtu jāizvērtē ar loģiku un saprātu, kur tiešām šī informācija ir nepieciešama," sacīja Jātnieks.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā vēl pavasarī jāskata Saeimā.
Likumprojektā arī noteikts, ka ietekmes uz vidi novērtējums nebūs vairs jāpiemēro krasta kāpu aizsargjoslā esošu ēku pārbūvei un atjaunošanai, kas potenciāli nerada būtiskus riskus. Piemēram, logu vai jumta seguma nomaiņai tādām sezonas būvēm, kā vasaras kafejnīcas pludmalē, pludmales labiekārtojumam, kā arī gājēju celiņu izveidei, neatmežojot platību.
