Piekrastes kāpu aizsargjoslā iekļauj biotopus 300 metru platumā

Saeima 22. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas nosaka, ka piekrastes kāpu aizsargjoslā ietilpst īpaši aizsargājamie biotopi 300 metru platā joslā.

Grozījumi attiecas uz konkrētiem gadījumiem pilsētās un ciematos, jo uz pārējām teritorijām šāds regulējums pēc būtības attiecas jau tagad.

Pašlaik likumā par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedalījumu ir minēta krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot konkrētus gadījumus.

Kā pirmais izņēmums šai normai pašlaik likumā noteikts gadījums, ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus.

Otrs izņēmums paredz situāciju, ja ciemu robežas ir apstiprinātas šī likuma specifiskā normā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.

Saeima likumā pieņēmusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas paredz, ka attiecībā uz abos izņēmumos minētajiem īpašie aizsargājamiem biotopiem runa ir par 300 metru platu joslu.

Atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša ("Attīstībai/Par!") priekšlikumam noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežas tiek noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši augstāk minētājiem nosacījumiem no 2022. gada 1. jūlija.

Tāpat arī papildināta likuma norma, nosakot, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

KONTEKSTS:

Iepriekš skatot grozījumus otrajā lasījumā, Saeimas balsojušo deputātu vairākums bija atbalstījis deputātes Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) priekšlikumu izslēgt no likuma normu, ka konkrētos gadījumos ciemos krasta kāpu aizsargjoslā obligāti jāiekļauj tajā īpaši aizsargājamie biotopi un jāņem vērā vēsturiskā apdzīvojuma struktūru.

Pēc otrā lasījuma valdība aicināja Saeimas atbildīgo komisiju atkārtoti izvērtēt grozījumus Aizsargjoslu likumā un nepieļaut jūras krasta kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu. Iecerei bija iebildusi arī Vides konsultatīvā padome.

Šodien šis lēmums ir mainīts.

Viedokļu atšķirības pastāv, jo jautājums saistīts gan par biotopu aizsargāšanu, gan arī par zemes īpašnieku tiesībām rīkoties ar savu īpašumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt