Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Grūtāk, nekā domāts

Piekrastē izskalotā barža uz sēkļa varētu pavadīt vēl vairākas nedēļas vai pat mēnesi

Ventspils piekrastē izskalotā barža uz sēkļa varētu pavadīt vēl vairākas nedēļas vai pat mēnesi. Gaidāms, ka glābšanas darbus jau tuvākajās dienās paralizēs stiprais vējš un pamatīgie viļņi. Valsts vides dienests (VVD) gan mierina, ka degvielas tvertne ar vairākām tonnām dīzeļdegvielas atrodas kuģa augšdaļā, un tādēļ noplūdes riska tikpat kā nav. Bet pastāv bažas –  ja glābšanas darbi pārāk ievilksies, baržas vraks varētu Baltijas jūras krastā palikt pavisam.

Simt metru garā igauņu barža “Trias” jau otro nedēļu pavada, uzsēdusies uz sēkļa Baltijas jūras piekrastē starp Jaunupes ciemu un Ovīšu bāku – aptuveni 20 kilometrus uz ziemeļiem no Ventspils. Tās ceļu no Polijas uz Somiju vecgada pēdējās dienās pārtrauca vētra, atraujot to no velkoņa un izskalojot krastā. Kopš tā brīža situāciju uzrauga Valsts vides dienests, kas sākotnēji bija noraizējis par vairākām tonnām dīzeļdegvielas kuģa degvielas tvertnē. 

"Šī degvielas tvertne atrodas baržas virspusē virs motortelpas, principā atsevišķi norobežota un slēgta un drošā stāvoklī, tā kā nekādas noplūdes un draudi apkārtējai videi nevar būt," norāda VVD vecākais inspektors Elvijs Ziemelis.

Jau vairākas dienas liellaivas īpašnieka nolīgtie glābēji apseko tās tehnisko stāvokli, pēta krasta reljefu un mēra ūdens dziļumu. Baržu plānots iestiprināt tauvās un ar velkoņa palīdzību ievilkt atpakaļ jūrā.
 
Paredzams gan, ka tuvākajās dienās glābšanas operācija varētu visai sarežģīties, jo, ja šobrīd jūra vēl ir visai mierīga, no nākamās nedēļas tiek solīti pamatīgi, pat trīs metrus augsti viļņi, un skaidrs, ka tad ar laivu līdz baržai vairs nokļūt nevarēs. 

Tādēļ pieņemts lēmums veidot trošu ceļu no kāpas līdz kuģa klājam, lai viļņus varētu šķērsot pa gaisu. Tiesa, ir vēl viena problēma – stiprā vēja dēļ nedrīkst atsūknēt balasta ūdeņus, kas baržu palīdz noturēt stabilu. Savukārt, kamēr ūdens nav atsūknēts, barža ir pārāk smaga, lai velkonis to izkustinātu. Bet katra diena, ko liellaiva pavada iestrēgusi krastā, tai nāk par sliktu bagātīgā oļu klājuma dēļ. 

"Pa viņiem kustoties, korpusa apakšējā daļa sabojājas. Var rasties sūce tieši apakšējā daļā, ko ir ļoti grūti konstatēt, jo nav iespējams no apakšas paskatīties. Ar katru dienu ir lielāka iespēja, ka var rasties sūces, bojājumi, kuri ir pēc tam jāmetina ciet, un iespējams, ka var rasties tik liels zaudējums, kuru apdrošinātājs nevar segt, un šī liellaiva var kļūt par vraku. Ir arī sliktākais scenārijs, kad viņa var palikt šeit krastā. Un tādā gadījumā tā kļūst par valsts problēmu," skaidro Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke.

Un tā vairs nebūtu no mazajām problēmām – būtu jāatsūknē degviela, jānokārto formalitātes baržas atsavināšanai un tad jāmēģina to sagriezt metāllūžņos. 

"Tas ir dārgi, un tas aizņem laiku. Vai tas vispār ir iespējams, tas arī vēl ir jautājums. Un, ja nav iespējams – pastāv varbūtība, ka tukša liellaiva var palikt krastā uz mūžu," uzsver Gerke. 

Kā stāsta krasta apsardze, par vraku kļuva arī 2007. gadā pie Ventspils uz sēkļa uzskrējušais Kipras kuģis "Golden Sky". Toreiz gan situācija bija daudz bīstamāka tā pārvadātās mazuta kravas dēļ. Aptuveni 30 dažādu kuģu vraku, lielākoties gan no karalaika, nevienam nevajadzīgi, tā arī palikuši Latvijas piekrastē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti