Taču Salacgrīvas novada un vēl citu jauniekļauto pagastu zemniekiem uz maksājumu saņemšanu šogad gan nav ko cerēt, jo mazāk labvēlīgo teritoriju saraksta izmaiņas iestrēgušas ierēdņu kabinetos. Tiesa, pagājušā gadā gan šīm teritorijām tika solītas kompensācijas, kopumā 9 miljoni eiro, taču nu kļuvis zināms, ka to nebūs.
„Vai jūs zināt kādu ierēdni, kurš nesola - būs, būs…Veidenbaums jau rakstīja – paciešaties, debesīs labāk būs…” - tā ar ironiju pirms pusotra gada saņemtos solījumus, kad toreizējā Zemkopības ministrijas vadība viesojās Braslavas pagastā, tagad vērtē zemnieku saimniecības „Apsītes” saimnieks Dainis Kreišmanis. Un runa ir par tām teritorijām, kuras bija jāiekļauj mazāk labvēlīgo apvidu sarakstā un par 2013.gada rudenī solītajām kompensācijām šim gadam.
„Braslavas pagastam ir nepilni 2000 hektāru aramzemes, divi tūkstoši reiz 40, smuks cipars sanāk, kas aiziet Braslavas pagasta ražotājiem garām, tie uz katru hektāru ir 40 eiro,” rēķina Kreišmanis.
Par to, ka savulaik panāktā vienošanās ar Zemkopības ministriju, ir tikai bijuši solījumi, sašutumu pauž arī Salacgrīvas novada uzņēmējdarbības centra vadītāja Dzintra Eizenberga:
„Ko lai zemnieks šodien pasaka bankām? Viņam bija sastādītas naudas plūsmas, bija ieplānoti šie līdzekļi un tie nav mazi - vidēji zemnieku saimniecībām tie grozās no 10-20 tūkstošiem gadā.”
Var jau iebilst, kāpēc gan vajadzētu šīs kompensācijas, bet zemnieki, kuriem nākas apstrādāt smilšaino un akmeņaino piejūras zemi, atzīst, ka šobrīd viņi nav vienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar auglīgo Zemgales lauku saimniekiem.
„Nekad Salacgrīvas novadam nav bijušas auglīgas, augstvērtīgas zemes! Viszemākās auglības ziņā zemes ir Ainažiem, kur ir visakmeņainākā zeme Latvijā!” skaidro Eizenberga.
Tā Liepupes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības „Vīganti” saimniece Lija Jokste atzīst, ka viņa un arī citi pagasta zemnieki jau uz lielām ražām pat nevar cerēt:
„Mūsu zeme ir smilšaina, akmeņaina. Protams, tās ražas nav - bioloģiskie zemnieki neliek mēslus, arī konvenciālie mūsu pusē nevar izaudzēt rekordražas tā kā pa Zemgali - 10 tonnas no hektāra, mums labi ja 4 tonnas no hektāra, tas ir uz pusi mazāk!” - Lija Jokste ar dēliem kopā apstrādā ap 400 hektāru zemes un, rēķinot klāt arī to laiku, kad pagasts nebija mazāk labvēlīgo teritoriju sarakstā, lēš, ka zaudējumi, nesaņemot atbalstu, sanāk vērienīgi:
„Zaudējumi 10 gadu garumā 145 tūkstoši latu, to es būtu saņēmusi, ja būtu mazāk labvēlīgo apvidu teritorijā. (..) To naudu būtu varēts likt attīstībā.”
Zemkopības ministrijas ierēdņi gan medijiem skaidrojuši, ka jaunā mazāk labvēlīgo teritoriju saraksta saskaņošana, kurā tagad iekļauts arī Salacgrīvas novads, aizkavējusies Briselē. Bet Salacgrīvas novadā to vērtē tikai kā atrunu.
„Plāns taču tika iesniegts jau februārī Briselē! Skaņots no pagājušā gada! Tā ir vienkārši ierēdņu nevēlēšanās ar kaut ko noriskēt, pirms šis plāns nav oficiāli apstiprināts,” sarūgtināta ir Eizenberga. Bet plus zaudētajām cerībām par kompensācijām zemnieki atzīst, ka visrūgtāk ir apzināties, ka solījumi paliek tikai solījumi.
