Uzturlīdzekļu parādnieku vārdu publiskošana ir devusi rezultātus, proti, neraugoties uz to, ka publiskoto parādnieku skaits sasniedz vien nelielu daļu no kopējā parādnieku skaita, ir manāmi pieaudzis regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmērs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputātiem stāstīja, ka, strādājot ar uzturlīdzekļu piedziņas jautājumiem, vērojama arī sabiedrības attieksmes maiņa:
„Es jūtu, ka arī darba devējiem ir mainījusies attieksme. Ja agrāk tā bija neitrāla vai drīzāk par labu parādniekam, tad šobrīd mēs tiešām jūtam atsaucību no darba devējiem.
Viņi tiešām, šos rīkojumus saņemot, tos arī izpilda. Piedziņas vēršana uzturlīdzekļu lietās ir drastiska – parādniekam tiek saglabāti tikai 185 eiro. Vai tas ir kontā, vai ienākumi no darba samaksas, tiek saglabāti 185 eiro, viss pārējais tiek novirzīts uzturlīdzekļu piedziņai.”
Tomēr, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, kas pieņemts, izskatot tiesībsarga sūdzību, esošā sistēma ir jāmaina. Tieslietu ministrijas ieskatā, labākais risinājums būtu daļēji slēgtas uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanas sistēmas izveide.
Tas nozīmē, ka informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem varētu iegūt tikai tās personas, kam ir zināms iespējamā parādnieka personas kods, piemēram, potenciālie darba devēji.
Likuma sagatavošanas gaitā visasākās debates gaidāmas par priekšlikumiem, kas paredz ierobežot uzturlīdzekļu parādnieku tiesības. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem ir iesniedzis priekšlikumu atņemt parādniekiem autovadītāja tiesības. Iepriekš šādu iespēju vērtējusi arī Tieslietu ministrija, kas konsultējusies ar tiesībsargu un Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijām.
„Visos atzinumos ir atbilde, ka šis liegums nedrīkst būt automātisks, ir jāizvērtē tiesības uz darbu, un katrā situācijā jābūt noteiktam izvērtējumam. Proti, jāvērtē, vai tas ir samērīgi. Cilvēkam, kuram liedz ieņemt amatu un viņš nevarēs saņemt atalgojumu, mērķis – uzturlīdzekļi bērniem – netiek sasniegts. Tātad primārais mērķis, kas ir uzturlīdzekļi bērniem, netiek sasniegts,” skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina.
Uzturlīdzekļu parādnieku tiesības gan tiek ierobežotas arī citās valstīs, tostarp Igaunijā, taču tiesību ierobežojumu piemērošana tiek vērtēta individuāli. „Igaunijā šādas iespējas ir, bet šādas iespējas analizē tiesa. Tas ir tiesas kompetencē. Tas nav kādas iestādes - vai tā būtu valsts pārvaldes iestāde vai fonds, vai tiesu izpildītājs - pieņemts lēmums – aizliegt cilvēkam ieņemt kādu amatu vai vadīt auto,” norāda Kucina.
Neraugoties uz to, ka situācija ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu parādu atgūšanu ir nedaudz uzlabojusies, vēl arvien no parādniekiem izdodas atgūt vien aptuveni desmito daļu no summām, ko valsts izmaksā uzturlīdzekļos tiem bērniem, kuru vecāki izvairās no savu bērnu uzturēšanas.
