Tieša runa

"Tiešā runa". Kā valstij atbrīvoties no negodprātīgām amatpersonām?

Tieša runa

"Tieša runa". Lielbritānija gatavojas referendumam par turpmāko dalību ES.

"Tieša runa". Kā valstij atbrīvoties no negodprātīgām amatpersonām?

Piedāvās VID likumā iekļaut iespēju atlaist «aizdomīgus» darbiniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Jau nākamnedēļ izskatīšanai Saeimai iesniegs priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likuma izmaiņām, kas ļautu, pamatojoties uz konkrētām pazīmēm, atlaist darbiniekus, par kuriem krīt aizdomu ēna, LTV raidījumā “Tieša runa” sacīja Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība).

Šobrīd “melnajā sarakstā” ir 29 VID darbinieki, par kuriem krīt aizdomas korupcijā, bet uzreiz atbrīvot viņus no amatiem nevar. Putra pastāstīja, ka ir iecere jau nākamnedēļ virzīt izskatīšanai parlamentā likuma izmaiņas, lai varētu ātri rīkoties šādās situācijās.  

Likuma varētu noteikt precīzus nosacījumu un pazīmes, pēc kurām darbiniekus varētu atlaist. Putra gan  uzsvēra, ka priekšlikums būs rūpīgi jāizstrādā, lai to neapstrīdētu Satversmes tiesā, taču “mums ir politiska griba, un mēs strādāsim, lai to pieņemtu pēc iespējas ātrāk”. 

Viena no pazīmēm, piemēram, varētu būt ienākuma deklarācijā norādīta informācija par īpašumiem, un darbiniekiem tad būtu jāpierāda, ka tie iegūtu legāli.  

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis savukārt norādīja, ka nez vai būtu pareizi noteikt īpašus nosacījumus un prasības tikai vienai daļai no civildienesta ierēdņiem.

Arī Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš piekrita, ka labāka prakse gan būtu noteikt vienādi augstu latiņu visam civildienestam.

Čerņeckis arī piebilda, ka VID jau ir izveidota risku apzināšanas sistēma, jau rudenī sāktas pārbaudes par 170 darbiniekiem, pamatojoties uz deklarācijās sniegtās informācijas.

Neatkarīgi no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) skarbajiem paziņojumiem par milzīgu korupciju VID, esam uzsākuši darbu, un šie paziņojumi šobrīd tikai grauj dienesta reputāciju, sacīja Čerņeckis.

Viņš klāstīja, ka pēdējo gadu laikā sākti 24 kriminālprocesi pret darbiniekiem, kopš 2010.gada atbrīvoti vairāk nekā 20 darbinieki, “bija kadru tīrīšana”, daži paši aizgāja, saprotot, ka viņus novērtēs negatīvi,  daži atbrīvoti no pārkāpumiem, citi zaudēja pielaidi valsts noslēpumam un vairs nevarēja ieņemt amatu, klāstīja Čerņeckis.

Jau ziņots, ka ziņots VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone finanšu ministrei  iesniedza Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību.

Finanšu ministre uzdeva Pētersonei līdz 1.maijam nodrošināt, lai tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, vairs nestrādātu VID struktūrās.

Reizniece-Ozola arī uzdeva veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti