Vairāk nekā 11 000 Latvijas iedzīvotāji platformā "Manabalss.lv" parakstījās, prasot, lai augu aizsardzības līdzekļu lietošana dzīvojamo māju tuvumā nebūtu atļauta vismaz kilometra attālumā. VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste stāstīja, ka tik liels attālums vairākuma atbalstu gan neguva.
"Mēs esam nonākuši pie alternatīvas par 25 metriem, kur dzīvojamo māju tuvumā ir aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus, proti, runa ir par pesticīdiem. Vēl varētu būt par simts metriem, kur iedzīvotājiem būtu tiesības pieprasīt informāciju, kādus pesticīdus plānots lietot laukos, kas atrodas to tuvumā," stāstīja ministrijas speciāliste.
Arī par šīm lietām vienprātības nav un kompromiss panākts nav. "Jo viena puse neatbalsta arī šādus noteikumus, ka ir kaut minimālas prasības noteiktas. Savukārt otra puse uzskata, ka ir jābūt daudz stingrākām rekomendācijām nekā šie 25 metri, ko arī neatbalsta. Līdz ar to mums ir divas nometnes, kas ir ar pretējiem viedokļiem," norādīja Vilkaste.
Vides ministrijā uzskata, ka 25 metru aizsardzības zona būtu labs sākums un pēc tam varētu skatīties, kā šo sistēmu attīstīt. Pretējā nometnē ir Zemkopības ministrija (ZM), kas uzskata, ka esošā kārtība nav jāmaina.
ZM biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsvēra, ka augu aizsardzības līdzekļu ražotājs ir paredzējis zināmus attālumus, kas ir jāievēro, un tos nedrīkst pārkāpt.
"Jāatstāj māju īpašnieku ziņā vienoties ar lauksaimnieku par to, vai nedrīkst smidzināt, vai nav iebildumi un var smidzināt. Ja nevar vienoties, tad ZM piedāvājums darba grupā bija, ka mājas īpašnieks var rakstīt iesniegumu Lauku atbalsta dienestam, ka nevēlas, ka augu aizsardzības līdzekļus lieto tuvāk par 25 metriem no mājas," stāstīja Eglīts.
Viņš uzsvēra, ka ierobežojumus nedrīkst noteikt visiem vienādus. "Primāri ir jāsaprot valstiskā līmenī – vai mēs gribam būt patērētāju valsts vai ražotāju valsts."
Tam piekrīt arī Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija pārstāvis, Piena lopkopības saimniecība "Sprūževa M" valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Melnis, sakot, ka lauksaimniekiem ar tuvējo māju īpašniekiem ir jāuztur cieņpilnas attiecības, bet speciālu regulējumu ieviest nav nepieciešams. Viņš pozitīvi vērtē, ka par šo jautājumu sabiedrībā raisās diskusijas.
"Ka varam beidzot ieklausīties lauksaimniekos, kāpēc miglo un ar ko miglo. Vienkāršs iedzīvotājs jau nezina, ar ko miglotājs brauc pa lauku. Daudzi izmanto arī šķidros minerālmēslus. Tu jau to nezini, no attāluma skatoties," teica Melnis.
Tiesa, pagaidām Latvijā nav veikts neviens pētījums, cik lielu skādi augu aizsardzības līdzekļu lietošana nodara tuvējo māju iedzīvotāju veselībai. Šajā pavasarī to labos Latvijas Permakultūras biedrība, veicot putekļu mērījumus mājās, kas atrodas tuvu lauksaimniecības zemēm, kurās lieto augu aizsardzības līdzekļus.
"Mēs publiski aicināsim šādas mājas pieteikties, kas dzīvo tiešā tuvumā lauksaimniecības zemēm. Veidosim šādas analīzes, lai pārbaudītu, lai būtu vismaz kādi izejas dati," sacīja Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Savukārt Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Valters Brusbārdis teica, ka gadījumā, ja tiks galu galā atbalstīta iecere par ierobežojumu noteikšanu, tad tā būs arī jāuzrauga vairākām valsts institūcijām.
"Tas varētu būt Valsts vides dienests, pašvaldības policija, ar novadu saistītas iestādes, kas iesaistās uzraudzībā. Respektīvi dažādos uzraudzību," sacīja Brusbārdis.
Šobrīd to dara tikai viena institūcija – Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
VAAD inspektori vienā lauksaimniecības sezonā veic vairāk nekā 1800 pārbaudes. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo lauksaimniecības sezonu, 2021. gadā saņemts mazāk iedzīvotāju ziņojumu par iespējamiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem, tomēr tika konstatēti 65 pārkāpumi un saimniecībām ir piemēroti administratīvie sodi.
Ja tiks noteikti augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi dzīvojamo māju tuvumā, tad zaudētāji būs visa sabiedrība, jo reģionos lauksaimnieki ir lielākie nodokļu maksātāji, uzsvēra agronome un dārzeņkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte.
Viņa sacīja, ka pēdējos 30 gados augu aizsardzības līdzekļu lietošana uz lauksaimniecības zemēm ir ievērojami samazinājusies, bet pilsētnieki to vai nu nezina, vai nevēlas zināt.
