Pērn novembrī raidījums “Aizliegtais paņēmiens” informēja par vardarbību Rīgas 36. pašvaldības bērnudārzā. Tajā bērniem bija jāsastopas ar regulāru raustīšanu, strostēšanu un agresiju, nespējot tikt galā ar situāciju.
Vai redzētais ir tikai viens atsevišķs gadījums, trešdien, 13. janvārī, atbildi mēģināja rast Saeimas Izglītības komisija. Raidījuma redaktors Guntis Bojārs norādīja, ka pret bērnudārzos strādājošajiem ir pārāk zemas prasības. Par pedagogu var kļūt 1. kursa students, bet palīgiem vien jāatnes izziņa no sodu reģistra.
“Ar kādām zināšanām, kurš sāk strādāt par pedagogu, – mums nav noteikts, nekādu standartu, sākot darbu izglītības iestādē, mums nav,” norādīja Bojārs.
Arī Latvijas Universitātes dekāne Linda Daniela norādīja, ka bērnudārzos strādājošos vajadzētu atlasīt rūpīgāk pēc stingrākiem kritērijiem, īpaši skolotāju palīgus.
“Vismaz kaut kādas minimālās prasības izvirzīt; ja privātām auklēm ir kursi, tad arī šīm vajadzētu kaut ko prasīt, tas varētu vismaz kaut ko risināt,” norādīja Daniela.
Tieši par iespējamo emocionālo vai fizisko vardarbību nereti sūdzības saņem arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI).
“Lielāki riski ir ar audzinātājām, kas strādā ilgstoši. Iestādēs netiek domāts par atbalsta iespējām, un nedomāju, ka algas paaugstināšana liks nepacelt balsi uz bērniem,” sacīja VBTAI departamenta direktore Evija Rācene.
Kamēr nebūs pietiekami līdzekļu, lai piesaistītu labākos, prasību paaugstināšana strādājošajiem situāciju neuzlabos, atzīst Rīgas domes pārstāve.
“Garantēt pilnīgu psihoemocionālo drošību nav iespējams, īpaši šajos krīzes apstākļos,” sacīja Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (''Latvijas attīstībai'').
Par notiekošo bērnudārzā ir atbildīgs tās vadītājs, uzskata Izglītības kvalitātes vadības dienestā. Arī raidījumā minētajā izglītības iestādē.
“Ekspertu priekšā neviens bērnus nerausta, to var redzēt tikai ikdienas darbā, un tā ir iestādes vadītāja atbildība,” pauda dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Tam, ka situācija bērnudārzos ir jārisina, piekrīt Saeimas deputāti.
“Mēs sakām, ka demogrāfija ir svarīgākais, jāatbalsta ģimene, nu kāds šeit atbalsts, ja nevaram nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītības posmu,” vērtēja Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradents (“Jaunā Vienotība”).
Situāciju varētu mainīt starpinstutucionālas darba grupas ierosinājums gan par algu palielinājumu, gan arī prasība nodrošināt grupiņās divus pedagogus. Darba grupa darbu beigs aprīlī.
