Paredzēts, ka Liepājas Universitāti pievienos kādai no zinātnes universitātēm (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte).
Savukārt Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju apvienos, izveidojot jaunu valsts augstskolu.
IZM informēja, ka diskusijas ar iesaistītajām pusēm par atbilstošāko reorganizācijas risinājumu turpināsies līdz 2022. gada septembrim, kad IZM ir jāiesniedz valdībai reorganizācijas plāni.
"Faktiski mums ir viens gads laika sarunām gan ar Liepājas Universitāti, gan citām zinātņu universitātēm, kurās Liepājas Universitātei vislabāk būtu integrēties. Šajās sarunās, protams, ņemsim vērā valsts vajadzības, pašvaldības attīstības scenārijus, ņemot vērā, ka svarīgi, lai Liepājas Universitāte veido savu ekosistēmu tieši Liepājas reģionā, Kurzemē. Līdzīgi arī ar Latgali, kur paredzēts apvienot Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, lai izveidotu jaunu augstskolu.
Uzskatām, ka tas varētu būt pareizākais risinājums, bet tas nenozīmē, ka turpmākā gada laikā nevarētu rasties kāds cits scenārijs,"
pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Vēl valdība atbalstīja noteikt četrus augstskolu tipus valsts dibinātajām augstskolām:
- Zinātnes universitātes ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
- Mākslu un kultūras universitātes ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija.
- Lietišķo zinātņu universitātes ir Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.
- Lietišķo zinātņu augstskolas ir Banku augstskola, Latvijas Jūras akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola.
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus Latvijas Radio sacīja, ka par gaidāmo apvienošanos ar kādu no zinātnes universitātēm Latvijā vēl ir ļoti daudz neskaidrību.
Lēmums par apvienošanos pieņemts vienlaikus ar lēmumu Liepājas universitāti iekļaut lietišķo zinātņu universitāšu kategorijā. Markus stāstīja, ka nav skaidrs, vai šie lēmumi nav pretrunā viens ar otru. Universitātē piekrīt, ka ir jāstiprina zinātne reģionā, taču vienlaikus vēlas saglabāt lietišķo zinātņu virzienu. Maruks sacīja:
"Tur ir ļoti daudz neskaidrību. Nu, ko nozīmē pievienot kādai no zinātnes universitātēm? Vai tas nozīmē saglabāt pašlaik esošo Liepājas lietišķo zinātņu universitātes tipu? Un tādā veidā ieiet kaut kādā sistēmā? Vai tas nozīmē, ka mums ir jāpaceļ rezultāti pēc kādiem kritērijiem un jākļūst par zinātnes universitātes daļu? Tas tiešām tur nav pateikts. Godīgi sakot, kamēr mēs neredzam, kāda ir paredzēta tā sistēma, vai kamēr tas nav kārtīgi izdiskutēts – es nevaru teikt ne jā, ne nē, ne melns, ne balts."
Valdība apstiprināja arī kārtību, kādā līdz 2023. gada beigām atlasīs valsts augstskolas padomes locekļu kandidātus. Augstskolu likums paredz, ka augstskolas padomes locekļus izvirza Valsts prezidents, Ministru kabinets un attiecīgās augstskolas senāts. Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība nosaka tiesisko regulējumu, kā ministrija, kuras pārraudzībā ir valsts augstskola, veic padomes locekļu atlasi un virza tos valdībai apstiprināšanai attiecīgās augstskolas padomes locekļa amatam. Augstskolas padome ir atbildīga par valsts augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina valsts augstskolas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
KONTEKSTS:
Saeima jūnijā apstiprināja grozījumus Augstskolu likumā, lai ieviestu augstskolu pārvaldības reformu. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas izteicās, ka ar reformu joprojām nav mierā. Tika paredzēts, ka augstskolas dalīs četros tipos, kā arī būs būtiskas izmaiņas augstskolu pārvaldībā – tiks veidotas augstskolu padomes. Tika akceptēts jau iepriekš atceltais kritērijs, ka universitātē jābūt vismaz 4000 studējošo, kas ļāva turpināt pastāvēt Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei.
