Piedāvā sodīt par PSRS un nacistu režīmu noziegumu no noniecināšanu, nevis trivializēšanu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz precizēt likuma pantu par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu, piedāvājot noteikt atbildību arī par padomju un nacistiskās Vācijas režīma  noziegumu noliegšanu vai rupju noniecināšanu, informēja Saeimas Preses dienests.  

Jaunā likuma redakcija paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.

Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās — brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Iepriekš Saeimas atbalstītais papildinājums likumam paredzēja, ka „par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

„Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem — Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau patlaban likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā,” skaidro Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins („Vienotība”).

Tāpat Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību pielīdzinās nacistiskās Vācijas veiktajiem noziegumiem.

Pret iepriekšējo likuma grozījumu redakciju  iebilda Iekšlietu ministrija, norādot, ka norma bija formulēta neskaidri, to varētu būt grūti piemērot praksē, un tā var nevis saliedēt, bet gan šķelt sabiedrību.

Pašlaik Krimināllikums paredz atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu, publisku noliegšanu vai attaisnošanu.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti