Politiķu dienaskārtībā atkal nonācis jautājums par iespējamām izmaiņām pašreizējā politisko partiju finansēšanas modelī. Atzinumā, kuru otrdien izskatīja Ministru kabinets, TM izveidotā darba grupa piedāvājusi ieviest sava veida "iztikas minimumu".
Tā apmērs būtu 190 tūkstoši eiro gadā, un to saņemtu visas partijas, kam izdevies iegūt vismaz 2% lielu vēlētāju atbalstu.
Papildus "iztikas minimumam" partijas saņemtu vismaz 2 eiro par katru vēlēšanās iegūto balsi un 10 eiro par katru partijas darbā iesaistīto biedru. Nedaudz atšķirīgu modeli piedāvājis KNAB, kas ierosina diferencēt finansējumu par vēlēšanās iegūto balsu skaitu un maksāt par biedru skaitu.
"Abi piedāvātie modeļi, manuprāt, ir atbalstāmi, lai tos virzītu izskatīšanai politiķiem Saeimā, jo tiem ir arī pievienota analīze un paskaidrojums - ar ko labāks ir viens modelis vai otrs modelis. Un tā būtu politiska, gudra izšķiršanās, kādu modeli Latvijā mēs ieviestu," komentēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Valdības pieņemto atzinumu plānots nosūtīt Saeimai, kur deputātiem būs jāizšķiras, kuram variantam dot priekšroku. "Providus" pētniece Iveta Kažoka, kura pati bija iesaistīta Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, uzsver, ka pašreizējais valsts finansējums partijām ir tik niecīgs, ka ar to nepietiek normālai biroja uzturēšanai.
"Tas nespēj sniegt tām pamata ienākumus, lai tās vispār varētu atļauties uzturēt jebkādu biroju un strādāt ar saviem 500 biedriem.
Tas šajā atzinumā ir nofiksēts. Ir piedāvāti divi varianti, kā varētu šo problēmu risināt, un Saeimas un Tieslietu ministrijas ziņā šobrīd ir, cik ātri, tad viņi vēlas šo problēmu atrisināt," stāstīja Kažoka.
Paralēli diskusijām par valsts finansējuma palielināšanu būtu jārisina jautājums par privāto ziedojumu apmēra striktāku ierobežošanu. Kažoka pieļauj, ka maksimāli pieļaujamo privātu ziedojumu apmēru varētu diferencēt, jaunajām partijām atļaujot pieņemt lielākus ziedojumus.
"Manuprāt, šādām partijām tam atļauto ziedojumu limitam būtu jābūt lielākam, kamēr tām partijām, kuras saņems lielāku valsts finansējumu, viņam nevajadzētu pārsniegt no viena cilvēka ne vairāk kā 2000, 3000 eiro.
Manuprāt, tā būtu samērīga summa," pauda Kažoka.
Patlaban valsts finansējums politiskajām partijām ir nepilni 600 tūkstoši eiro gadā. To 2 eiro apmērā par katru vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi iegūst tās partijas, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju balsu.
Politisko partiju finansēšanas modeļa izmaiņas gan nav iespējamas ātrāk kā no 2020. gada, jo šā gada budžetā nav ieplānota nauda valsts finansējuma palielināšanai.
