Ceturtdien, 1.jūnijā, notiek premjera Māra Kučinska (no Zaļo un zemnieku savienības) vadītās darba grupas pēdējā sēde, kurā spriedīs par trūkstošā veselības aprūpes finansējuma modeļiem. Jaunnedēļ, pēc premjera vārdiem, koalīcijai būs jāizšķiras par labāko risinājumu.
Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka ar sociālajiem partneriem jau pārrunāts risinājums, ka ar sociālā nodokļa nomaksu varētu būt sasaistīta daudzu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Ēnu ekonomikas mazināšanai šobrīd ir svarīga veselības aprūpes pakalpojumu klāsta piesaiste sociālā nodokļa nomaksai, un pakalpojumu grozs būtu sadalīts sociālā nodokļa nemaksātājiem un maksātājiem, skaidro Čakša.
Minimālajā grozā tiktu iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, aprūpe grūtniecēm un apkārtējos apdraudošo slimību diagnosticēšana un ārstēšana.
Savukārt pilnais pakalpojumu grozs, plānveida palīdzība, būtu pieejama visiem nodokļu maksātājiem.
Jau ziņots, ka VM pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot.
Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.
Darba grupā tostarp vērtē iespēju ieviest obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ar vidēji 20 eiro lielu maksājumu mēnesī. Taču bijušas arī diskusijas par to, vai būtu jāievieš konstants vai progresīvs obligātās veselības apdrošināšanas maksājums atkarībā no cilvēku rocības. Tagad politiķi atzīst, ka vienāds maksājums visiem nebūtu labākais variants, un sāk spriest par diferencēto maksājumu atkarībā no ienākumu līmeņa.
