Problēmas ar iekļūšanu dzīvoklī ir arī Rīgas Aglonas ielas 14. namā, kur ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadi ir kritiskā stāvoklī. Tos sāka pakāpeniski mainīt, darbi ritējuši raiti līdz brīdim, kad 55. dzīvokļa saimnieks nolēmis neielaist remontētājus savā dzīvoklī. Tā kā darbus nav iespējams pabeigt, stāvvada šahta vannasistabās stāv atvērta.
Mājas vecākā ļoti apzinīgi raksta un zvana dzīvokļa īpašniekam. Viņš kaimiņienes centienus ignorē. Tikmēr māja viena neatjaunota posma dēļ šobrīd draud applūst, jo vecās, nolietotās caurules var neizturēt.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidroja, ka šobrīd likumā ir noteikts pienākums ielaist pārvaldnieku vai pilnvarotus speciālistus veikt darbības, kas saistītas ar apkopi vai remontu.
Ja tomēr dzīvokļa īpašnieks to nedara, “jāceļ prasība, lai tiktu nodrošināta piekļuve, kas ir iespējams, un tādi spriedumi ir”.
“Otrkārt, var vērsties par zaudējumu atlīdzināšanu, un nākamais - var celt prasību, ja tiešām tiek radīti traucējumi kopā tādai dzīvošanai, ja tas notiek sistemātiski, par šāda īpašuma izsolīšanu izsolē un šāda īpašnieka izlikšanu,” stāstīja Auders.
Šāds risinājums šķiet absurds Saeimas deputātam Jānim Dombravam (Nacionālā apvienība), tāpēc viņš kopā ar domubiedriem rosinājis Saeimā pārskatīt Dzīvokļu īpašumu likumu un tajā noteikt kārtību, kā cīnīties ar negodprātīgiem dzīvokļu īpašniekiem.
“Es domāju, ka Ekonomikas ministrija nav darījusi neko, viņi ir zinājuši šo jautājumu un ieteikuši, ka citi īpašnieki var tiesāties, mēģināt atsavināt šo dzīvokļa īpašumu, bet tas ir absurdi, neloģiski, ņemot vērā, ja tā ir avārijas situācija, - tad rīcībai ir jābūt dažu stundu laikā vai maksimums vienas dienas laikā, lai pieslēgtu apkuri, atslēgtu apkuri, veiktu kaut kādus kanalizācijas sakopšanas darbus un citas darbības. Tiesāšanās parasti ilgst kādu pusgadu,” norādīja Dombrava.
Tāpēc atsevišķu partiju deputāti nākuši klajā ar efektīvāku priekšlikumu, kas atrisinātu ne vienu vien sasāpējušu jautājumu.
“Šobrīd tā procedūra, kas tiek piedāvāta, būtu tāda - dzīvokļu īpašnieku kopība, dzīvokļu īpašnieku vairākums nobalso par piespiedu iekļūšanu īpašumā, tālāk attiecīgie dienesti Valsts policijas uzraudzībā ar atslēdznieka palīdzību atver īpašumu, veic visas nepieciešamās darbības, nomaina slēdzeni.
Pēc tam šī procedūra varētu būt tāda, ka dzīvokļa īpašnieks vienkārši dodas uz policijas iecirkni saņemt jauno dzīvokļa atslēgu,” pastāstīja Dombrava.