Piecus administratīvos reģionus vēl neveidos; MK gada laikā jāizstrādā likums

Saeima otrdien, 9. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz pretēji iepriekš lemtajam pagaidām tomēr neveidot piecus Latvijas administratīvos reģionus. Ministru kabinetam (MK) līdz 2023. gadam būs jāizstrādā likumprojekts par šo reģionu izveidi.

Šis izmaiņas paredz opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) iesniegtais un vēlāk Saeimas vairākuma atbalstītais priekšlikums.

Atbalstītais priekšlikums paredz no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izslēgt pantu, kas nosaka, ka Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.

Tā vietā likumā noteikts, ka MK kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.

Kopumā likuma grozījumus ceturtdien atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 6 parlamentārieši.

Saeima 2020. gadā, pieņemot administratīvi teritoriālo reformu, lēma, ka pašvaldību skaits tiks samazināts no 119 līdz 42 un turpmāk būs 10 valstspilsētas. Vienlaikus pērn pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredzēja, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai ir jāveido Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni.

Vides aizsardzības un reģionālās attīsības ministrijai (VARAM) iepriekš bija pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādāt likumu, kas šos reģionus regulēs. Ministrijā iepriekš akcentēja, ka administratīvie reģioni būs jauns sadarbības modelis starp valsti un pašvaldībām un to galvenais uzdevums būs mazināt reģionālās attīstības atšķirības.

Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas plānošanas reģioni pēc reformas apvieno daudz mazāku skaitu pašvaldību, nedaudz mainījušās to robežas, bet reformas gaitā karsti apspriestā pārvēršanās par administratīvajiem reģioniem tā arī nenotika.

Iepriekš gan VARAM pārstāvji pauda, ka šo jautājumu varētu arī atstāt nākamās Saeimas pārraudzībā. Ceturtdien atbalstītie grozījumi nosaka MK uzdevumu izstrādāt likumprojektu administratīvo reģionu izveidei gada laikā, līdz ar to, visticamāk, lēmums par reģionu izveidi būs jāpieņem 14. Saeimai.

Ceturtdien atbalstītie grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā arī paredz, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošana ar kaimiņu novadiem notiks līdz 2029. gadam, nevis 2025. gadam, kā patreiz nosaka likums.

KONTEKSTS:

1. jūlijā darbu sāka jaunās pašvaldības.

Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt