Rīta Panorāma

Telefonintervija ar RSU Eiropas studiju fakultātes dekānu profesoru Andri Sprūdu

Rīta Panorāma

Intervija ar SEB bankas valdes priekšsēdētāju Ievu Teteri

Intervija ar SIFFA vadītāju Valteru Bolevicu

Piecu gadu laikā inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par 300%; pieejamība aizvien ļoti zema

Pēdējos piecos gados Latvijā pieejamo inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par 300%, tomēr to pieejamība aizvien ir ļoti ierobežota.

ĪSUMĀ:

  • 2018. gadā bija pieejams 31 nesen izgudrots medikaments, bet šogad jau 99.
  • Latvijā aizvien ir mazāk inovatīvu medikamentu, nekā pieejams kaimiņvalstīs.
  • Nevalstiskās organizācijas atgādina par cilvēku dzīvību glābšanu ar inovatīviem medikamentiem.
  • Valsts skaidro, ka inovatīvo medikamentu jomā vairāk darīt neļauj naudas trūkums.

Kopš 2018. gada, kad Latvijā bija pieejams 31 inovatīvais medikaments, piecu gadu laikā to skaits palielinājies trīs reizes. Šogad Latvijā pieejamas jau 99 jaunas, nesen izgudrotas zāles. To parāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas pasūtīts pētījums. Šis skaits gan vēl joprojām ir mazāks nekā Lietuvā, kur iedzīvotāji var saņemt 105, un Igaunijā, kur pieejami 113 inovatīvie medikamenti.

Piecu gadu laikā inovatīvo medikamentu skaits pieaudzis par 300%; pieejamība aizvien ļoti zema
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics uzteica lielo kāpumu, taču uzsvēra – tieši onkoloģijas jomā inovatīvo medikamentu piesaistīšanā Latvijas tirgum aizvien sokas ļoti slikti. Tieši onkoloģijas jomā Latvijā pieejami 46 inovatīvie medikamenti, bet Lietuvā un Igaunijā 57. Turklāt pat mūsu kaimiņu rādītāji krietni atpaliek no pārējās Eiropas.

"Tas pat nav pusceļš līdz Eiropas Savienības vidējam rādītājam, nemaz nerunājot par tādām izcilnieku valstīm kā Vācija, Šveice un citas.

Ja mēs runājam par onkoloģiju un apskatāmies, piemēram, no 2017. līdz 2020. gadam zinātnieki izgudroja un Eiropā reģistrēja 41 jaunu medikamentu onkoloģijas jomā. No šiem medikamentiem Latvijā ir pieejami seši produkti. Vienlaikus neviens no šiem produktiem Latvijā nav pieejams pilnā apjomā. Respektīvi – tie ir pieejami limitētam pacientu skaitam. Līdzīga situācija Eiropā ir tikai Kiprā un Bosnijā [un Hercegovinā]," stāstīja Bolevics.

Kā labo piemēru viņš minēja Vāciju, kura ir ir iekļāvusi visus jau minētos onkoloģijas jomā pieejamos inovatīvos medikamentus, turklāt pacientiem tos nodrošinot bez ierobežojumiem. Tieši tas, vai medikamentus var saņemt visi, kuriem tie nepieciešami, nosaka to, cik tie ir pieejami. Šajā ziņā, par spīti trīskāršam skaita kāpumam, Latvijā vēl aizvien šo zāļu pieejamība ir zemā līmenī, uzskata Bolevics. To risināt var, vien ieguldot naudu.

"Finansējuma nepietiekamība kompensējamajiem medikamentiem Latvijā, salīdzinot ar Baltiju, ir kritiska. Nemaz nerunājot ar Eiropas rādītājiem. Mums ir jāturpina investēt savos cilvēkos, lai viņiem gluži elementāri ir medikamenti, kad viņi saslimst ar kādu nopietnu slimību. Tieši tik vienkārši. Nepietiekamības problēma Latvijā ir diezgan liela. Un tāpēc mums ir vieni no lielākajiem rādītājiem Eiropas, ne tikai Eiropas Savienības līmenī, no pacientu līdzmaksājumiem tieši par medikamentiem," stāstīja Bolevics.

Pirmās vietas neglaimojošos rādītājos Latvija ieņem arī citās jomās. Piemēram, nule kā izveidotajā vēža nevienlīdzības reģistrā. Melanomas pacientu organizācijas "Soli priekšā melanomai", kā arī onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa skaidroja – vēl sliktāki rādītāji ir vien Slovākijā, Horvātijā un Ungārijā. Savukārt tepat netālu esošā Somija ir viena no pirmrindniecēm.

Valciņa uzsvēra – liela artava Somijas labajos rādītājos līdztekus diagnostikas un zināšanu līmenim ir arī medikamentu pieejamībai. Valciņa skaidroja, ka šobrīd Latvijā daudzos gadījumos inovatīvie medikamenti pieejamāki ir tiem, kuri tiek ārstēti pirmreizēji, taču nereti šāda pieeja ir absurda.

"Piemēram, ir daudz inovatīvo preparātu, kurus vajadzētu otrajā tūrē. Vispirms izmēģināt vienas zāles, kuras varbūt izmaksā lētāk. Un tās arī Eiropas vadlīnijās ir ierakstītas kā pirmās izvēles preparāts. Un tad, ja tas nelīdz, tad pāriet uz nākošo. Tas, ko mēs darām šobrīd, – ieguldām naudu, izmēģinām pirmajā līnijā, bet, ja viņam nelīdz un pat tad, ja viņš pēc vienas devas saprot, ka šīs zāles viņam ir ļoti toksiskas un būtu jāmaina – viņš jau skaitās iepriekš ārstēts, un viņam nevar nomainīt pret citām zālēm," stāstīja Valciņa.

Tāpat ir virkne gadījumu, kuros inovatīvie medikamenti pierādīti cīņā pret dažādiem vēža veidiem, bet valsts apmaksā tikai viena vēža veida ārstēšanu.

Valciņa minēja piemēru: "Zāles ir apstiprinātas ar pētījumiem un arī Eiropas Zāļu aģentūrā, ka tās var izmantot plaušu vēzim un vēl vairākiem citiem audzēju veidiem. Bet mūsu dokumentos ir ierakstīts tikai "melanoma" un "plaušu vēzis". Un pat tad, ja būs pieejami analīžu rezultāti, ka šim mirstošajam cilvēkam vienīgais medikaments ir šīs zāles – ja tas "ķeksītis" nebūs pretī viņa diagnozei ierakstīts, tad šim cilvēkam nebūs cerību saņemt šīs zāles kā valsts apmaksātas."

Kopumā situācija pakāpeniski uzlabojas. Tā uzsvēra Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe. Pirmo reizi inovatīvu medikamentu kompensācijai onkoloģijā un kardioloģijā naudu piešķīra 2018. gadā. Šajos gados finansējums ir pieaudzis no sākotnējiem 8 miljoniem eiro līdz aptuveni 40 miljoniem eiro šogad. Gan finanšu pieaugums, gan arī dienesta sarunas ar zāļu ražotājiem ļāvušas šo zāļu skaitu kāpināt. Taču, apzinoties, ka ar zāļu skaitu vien, bez medikamentu pieejamības situāciju nevar atrisināt, NVD norādīja, ka rūpīgi strādā arī pie tā, lai jauni medikamenti būtu pieejami plašākam pacientu lokam, taču tam trūkst naudas.  Nacionālā veselības dienesta pārstāve Sintija Gulbe skaidroja:

"Jauno, inovatīvo zāļu pieejamības uzlabošana ir viena no prioritātēm. Taču, lai iekļautu jaunās zāles, kā viens no būtiskākajiem faktoriem ir un paliek finansējums. Šie medikamenti ir dārgi, un tiem ir noteikti kompensācijas ierobežojumi atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem. Esošajā brīdī nosacījumi ir tā noteikti, lai atvēlētā finansējuma ietvaros nodrošinātu 100% zāļu kompensāciju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.

Diemžēl joprojām šī situācija ir tāda, ka šis pieprasījums pārsniedz valsts piešķirtā finansējuma robežas."

Dienests aprēķinājis, ka, lai nosegtu visas akūtās nepieciešamības kompensējamo zāļu sarakstā – jaunām zālēm, nosacījumu paplašināšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai un kompensācijas apmēru palielināšanai –, būtu nepieciešami vairāk nekā 90 miljoni eiro. Pašlaik šādas naudas dienesta rīcībā nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti