Pirmajā jaunā sasaukuma Dobeles novada domes sēdē deputāti ievēlēja ne tikai priekšsēdētāju, bet arī divus vietniekus. Sēdes protokols un audioieraksts liecina, ka jau sēdes laikā opozīcijā atstātie Latvijas Zemnieku savienības (LZS) deputāti norādījuši, ka tas nebūs likumīgi un vietnieku ievēlēšanai jāsasauc ārkārtas sēde.
Jaunizveidotā koalīcija tomēr uzskatīja, ka likumu pārzina labāk par pievienotā novada juristu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan norādīja, ka pirmajā domes sēdē varēja ievēlēt tikai vienu vietnieku, bet divu vietnieku ievēlēšana pirmajā domes sēdē bijusi prettiesiska.
“Vairāku vietnieku pastāvēšana var tikt īstenota tikai pēc tam, kad pašvaldība ir apstiprinājusi tās nolikumu, jo nolikums nosaka arī to, cik priekšsēdētājam varētu būt vietnieki un kādas būs viņu kompetences,” skaidroja VARAM pārstāvis Viesturs Razumovskis.
“Mēs vadījāmies no likuma par pašvaldībām, un šeit mēs skatījāmies un vērtējām 19. un 20. pantu. Acīmredzot, vērtējot netika izvērtētas visas lietas līdz galam,” atzina Dobeles novada domes priekšsēdētājs Edgars Gaigalis (Nacionālā apvienība).
Abiem it kā ievēlētajiem vietniekiem tagad priekšā atkārtotas vēlēšanas. Turklāt īsti nav tiesiska pamata saņemt arī atalgojumu par it kā nostrādātajām divām nedēļām.
“Es nevaru apvainoties uz neprecīzo likuma interpretāciju. Mēs 1. jūlijā gan pirms domes sēdes, gan sēdē, lasot likumu, pastāvējām uz to, ka priekšsēdētājam pirmajā domes sēdē ievēl vietniekus, un vietnieki var būt vairāki,” pauda Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts Viesturs Reinfelds (Latvijas Reģionu apvienība).
Pēc iesnieguma saņemšanas par procesuālajiem pārkāpumiem Dobeles novadā ministrija pārbaudīja arī citas pašvaldības un būtiskus procesuālus pārkāpumus uzgāja vēl četrās domēs, kuru nosaukumus gan neatklāj. Ministrijā paļaujoties uz to, ka tas nav bijis ļaunprātīgs solis.
“Kļūda komunikācijā. Tiesību normu izpratnes trūkums, lai pateiktu, vai tad mēs nevaram piemērot, piemēram, iepriekšējās lielākās pašvaldības nolikumu. Varbūt šīs pārliecības rezultātā arī šāda kļūda varētu būt pieļauta,” sacīja Razumovskis no VARAM.
Citās Zemgales pašvaldībās lielākoties pie varas palikuši esošie mēri, kuri šādas kļūmes neesot pieļāvuši un nolikuma pamatu izstrādājuši vēl pirms apvienošanās.
Vietvarās pauda, ka gan ministrijai, gan Latvijas Pašvaldību savienībai pirms vēlēšanām vairāk būtu jāpievēršas deputātu kandidātu apmācībai. “Agrāk bija deputātu rokasgrāmata. Tur tā diezgan vienkārši viss bija aprakstīts,” pastāstīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija).
Tikmēr VARAM vērsa uzmanību, ka
pirms novadu reformas procesuālā kārtība skaidrota administrāciju pārstāvjiem, kam tālāk procedūru vajadzējis izskaidrot potenciālajai domes vadībai.
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunus pašvaldību nolikumus vajadzēja apstiprināt 28 pašvaldībās.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
