Viņš uzsvēra, ka izglītības reforma nepieciešama bērnu dēļ, lai būtu labāka izglītība, un tādēļ vajadzīgs, lai būtu labi skolotāji un sakārtota infrastruktūra. Bet reformas laikā jārēķinās ar skolotāju pretdarbību un politisko pretdarbību, norādīja Piebalgs.
Viņš aicināja skolotājus mierīgi diskutēt ar ministriju par neskaidrībām un nepilnībām, jo daudzas lietas var mainīt.
Savukārt Šadurskim jāsaglabā miers, galvenais nesabojāt attiecības starp ministru, ministriju un skolotājiem, jo šobrīd “mēģina iedzīt ķīli” un radīt neuzticību, un tad reformai būs beigas.
Neskaidrības un neapmierinātības iemesli jāizrunā, jādiskutē, jāturas pie faktiem, bez emocijām un personīgiem apvainojumiem, galvenais uzdevums neaiziet emocijas, uzsver Piebalgs.
Viņš arī pauda, ka skolotāju algām kopumā ir palielināts finansējums, līdz ar to Izglītības ministrija savu darbu izdarījusi, tagad jāatrod, kur bija kļūdas, un tās jālabo.
Jau ziņots, ka opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāti iesnieguši projektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. “Saskaņa” jau iepriekš kritizēja izglītības ministra ieviesto skolotāju algu reformu, savukārt “Saskaņas” vadītā Rīgas pašvaldība plāno to pat apstrīdēt Satversmes tiesā. Savukārt “Vienotība” paziņojumā medijiem šo pieprasījumu komentēja, norādot, ka “Saskaņa” “šobrīd sabotē izglītības reformu savas priekšvēlēšanu kampaņas dēļ”.
Līdz ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums.
Bet Rīgas dome apņēmusies vērsties Satversmes tiesā pret valdības akceptēto skolotāju algu modeli, kas, pēc galvaspilsētas vadības teiktā, novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.
Valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
