Piebalgs atzina, ka situācija nav normāla, jo likās, ka nākamā gada budžeta pakete pieņemta un viss padarīts, un “tad piedāvā kaut ko mainīt, kas ir ļoti būtiska lieta”.
Tas liek uzdot jautājumus, kā varēja pieļaut tik rupju kļūdu, ka tagad ir jāizskata ar budžetu saistītas lietas jau pēc budžeta izsludināšanas. Tāpat ir jautājums, kā nepārnest nodokļu slogu no vienas uzņēmēju grupas uz citu. Turklāt premjera piedāvājums pēc būtības neatrisina sociālās apdrošināšanas problēmas cilvēkiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu.
Šie jautājumi “nav domāti, lai šūpotu valdību”, norādīja Piebalgs.
“Mēs konstruktīvi skatāmies, kā atrisināt šo situāciju, ja neatrodam risinājumu, tad izsludinātais budžets jāņem atpakaļ,” sacīja Piebalgs.
Taču “Vienotība” arī vēlas redzēt kādu, kurš pasaka, ka viņš ir kļūdījies un uzņemas politisko atbildību.
Koalīcijas partijas gan saskaņā ar līgumu neprasa citas partijas ministra demisiju, un neviens “Vienotības” biedrs arī diskusijās neaicina pamest vai šūpot valdību, uzsvēra Piebalgs.
Vai šajā situācijā būtu jāatkāpjas finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), ir premjera jautājums, norādīja Piebalgs.
Viņš arī skaidroja, ka “Vienotība” neteica, ka neatbalsta priekšlikumu, bet vēlas detalizēti to izvērtēt un saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Bet lēmums jāpieņem ne vēlāk kā trešdien, lai izmaiņas būtu spēkā no nākamā gada.
Savukārt premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis, Ventspils mērs Aivars Lembergs LTV “Rīta panorāmai” atzina, ka arī viņš aicināja mainīt lēmumu par minimālajām sociālajām iemaksām.
“Mans aicinājums bija – kaut kas jādara, šitā nevar palikt”, labāk kļūdu labot, nevis nelabot, tikai muļķis nelabo savu kļūdu, sacīja Lembergs.
Jautāts par valdības iespēju nostrādāt līdz 12. Saeimas sasaukuma beigām, Lembergs sacīja, ka valdība “nostrādās, ja Mārim Kučinskim izturēs nervi”.
Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ivars Ījabs intervijā “Rīta panorāmai” pauda, ka diez vai šī jautājuma dēļ kritīs valdība, bet “tas, ka koalīcija aizvien mazāk spēj kopīgi risināt valstij svarīgas problēmas, ir fakts”.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) piektdien sagatavojusi aplēses par premjera piedāvājumu mikrouzņēmuma nodokļa celšanai līdz 15% un minimālo sociālo iemaksu atcelšanai. Aprēķini liecina, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā, bet mikrouzņēmumu darbiniekiem būs labākas sociālās garantijas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aprēķinus un piedāvājuma detaļas solīja sagatavot līdz piektdienas vakaram, un pēc tam vēlreiz apspriest ar koalīcijas partneriem.
Premjers 7.decembrī, divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nesteidza atbalstīt šo priekšlikumu.