Latvijas iedzīvotāju vēlme naturalizēties šajos gados mainījusies kā pa viļņiem. Vislielāko uzrāvienu tā piedzīvoja drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad vairākus gadus pēc kārtas Latvijas pilsonībā tika uzņemti 16 līdz 19 tūkstoši cilvēku gadā. Kopš 2006. gada gan interese par Latvijas pilsonību būtiski gājusi mazumā, un pēdējos gados naturalizācijas ceļā par pilsoņiem kļuva tikai daži simti cilvēku gadā. Pērn, pēc ilgākas lejupslīdes, interese atkal pieaugusi. Tas saistāms gan ar to, ka pie pilsoņu pasēm pērn tikuši tie cilvēki, kuriem pandēmijas dēļ naturalizācijas process ievilkās, gan arī ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Līdz karam Ukrainā naturalizācijas tempi bija stabili, bet zemi.
Šobrīd pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mēs redzam, ka atkal pieaugusi interese par naturalizāciju, konkrētāk tieši no Krievijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.
Saņemam ļoti, ļoti, ļoti daudz zvanu, e-pasta vēstules, iesniegumus, interese liela arī par mūsu informatīvajām dienām, kur var uzzināt par naturalizāciju," stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe.
Intereses pieaugums gan neatspoguļojas pilsonības ieguvēju skaitā, jo daudzi interesenti, uzzinot par prasībām, atsakās no savas ieceres.
Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt cilvēkus, kuri šeit nodzīvojuši vismaz piecus gadus, prot valsts valodu, pārzina Satversmi, zina himnu, kā arī Latvijas vēstures un kultūras pamatus. Tāpat jābūt legālam iztikas avotam un jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.
