Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Olimpiskā vizītkarte: svarcēlājs Artūrs Plēsnieks

Labrīt

Lielbritānijai trūkst ekspertu «Brexit» īstenošanai

Augstskolas rūpīgāk izvērtē ārvalstu studentu pieteikumus; izraidot - jāmaksā pašām

Pieaugot studentu skaitam un imigrācijas krīzes dēļ augstskolas rūpīgāk izvērtē reflektantus

Pieaugot ārvalstu studentu skaitam un ņemot vērā arī migrācijas krīzi, Latvijas augstākās izglītības iestādes ir spiestas aktīvāk vērtēt potenciālos studēt gribētājus no trešajām pasaules valstīm. Likumdošana paredz, ka gadījumā, ja trešās valsts pilsonis pārtrauc studijas, par piespiedu deportāciju jāmaksā viņa uzaicinātājam, - šajā gadījumā augstskolai. Lai gan Latvijā līdz šim šādos gadījumos studijas pārtraukušie trešo valstu pilsoņi no Latvijas izbraukuši brīvprātīgi, universitātes jau pašlaik šiem kandidātiem pievērš īpašu uzmanību gan pirms iestāšanās, gan visā studiju gaitā.

Aizvadītajā studiju gadā Latvijā augstāko izglītību ieguvuši gandrīz seši ar pusi tūkstoši ārvalstnieku, un to skaits turpina pieaugt jau pēdējos desmit gadus. Vienlaikus pieaugot ne tikai Eiropas, bet arī trešo valstu pilsoņu interesei par studijām Latvijā, kā arī imigrācijas krīzes dēļ valsts normatīvie akti paredz – studiju pārtraukšanas gadījumā par ārvalstnieka izraidīšanu no valsts var gadīties maksāt pašām augstskolām. Stāsta robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka:

"Pastāv noteikumi, un tātad šajos noteikumos tiešām ir iestrādāts, ka izdevumus, kas ir saistīti ar šo ārzemnieku piespiedu izraidīšanu, var piedzīt no ārzemnieka, no uzaicinātāja vai arī no darba devēja. Šeit arī ietilpst tie studenti, par ko mēs runājam. Ir gan jāatzīmē, ka līdz šim robežsardzes praksē nav bijis neviens gadījums, kad izraidīšanas izdevumi būtu piedzīti tieši no uzaicinātāja, tātad no mācību iestādes."

Robežsardze nenoliedz, ka minēto starpgadījumu neesot bijis, vien atklāj, par piespiedu bijušo studentu deportācijām līdz šim maksājusi Eiropas Savienība, kas nozīmē – augstskolām teorētiski ir jāuzņemas atbildība, taču praksē šādu precedentu nav. Lielākais trešo valstu studentu īpatsvars ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur mācās vairāki simti studentu no Āzijas un citām attālākām pasaules malām, veidojot pat divas trešdaļas no ārvalstnieku īpatsvara.

"Biļete parasti ir lētāka par visiem izdevumiem un visām nepatikšanām, kas viņus sagaida ar visām šo piespiedu deportāciju. Es gribētu uzsvērt, ka tas parasti tiek atrisināts daudz labākā formā. Students, ja nemācās, viņš tiek atskaitīts, un tad viņš brauc pats mājās," stāsta RTU rektora vietnieks starptautiskajā sadarbībā Igors Tipāns. Trešo valstu studentu – atkritēju īpatsvars esot līdzvērtīgs vietējo studentu skaitam, kas studijas vēlāk pārtrauc. Līdz šim universitātei gan izdevies izvairīties līgumattiecības pārtraukt bez nepatīkamiem starpgadījumiem. Tipāns tāpat stāsta - tas, ka pastāv iespējama piespiedu deportācija, liek pastiprināti pievērst uzmanību potenciālo studentu atlasei un to kontrolei visā studiju procesa laikā:

"Šis darbs prasa zināmu sagatavošanos un noteikti lielu atbildību. Tajā laikā, kad māca šos ārzemju studentus, un tas, ka ir jābūt šai pietiekami stingrai akadēmiskai kontrolei, tas ir bez šaubām būtiski."

Arī Stradiņa universitātē mācās vairāk nekā simts trešo valstu pilsoņu, galvenokārt no Indijas un Šrilankas. Universitātes pārstāve Ieva Fīrere teic, iespējams, problēmas ar negodprātīgiem studentiem varētu būt aktuālākas ne lielākajām Rīgas universitātēm, kas uz uzņemšanu raugoties ļoti strikti:

"Tajā brīdī, kad students tiek uzņemts, sākot ar to brīdi, universitāte ļoti skrupulozi seko līdzi gan viņa akadēmiskajiem rādītājiem, sekmēm, gan viņa imigrācijas statusam."

Lai gan universitātes ārvalstniekus kontrolē stingrāk nekā vietējos, atbildīgā Izglītības ministrija plašāk situāciju vērtēt atteicās, paužot neziņu un neizpratni par to, ka šādi normatīvie akti vispār pastāv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt