Saslimstība ar Covid-19 atkal strauji pieaug, pagājušajā nedēļā dienā atklāti pat vairāk nekā 2000 jauni inficēšanās gadījumi. Tiesa, daudzi šajā reizē vīrusu pārslimo vieglākā formā un hospitalizāciju ir daudz mazāka, atzina ārsti.
Arī slimnīcā ievietoto pacientu daudzums pagaidām veselības aprūpes nozari stipri neapgrūtina, taču Stradiņa slimnīcā, piemēram, izvērtē nepieciešamību Covid-19 dēļ atkal ierobežot pacientu apmeklētāju plūsmu.
Arī ģimenes ārstu praksēs saslimstības pieaugumu jūt. Aiņa Dzalba praksē Jelgavas novadā dienā šobrīd inficēšanos atklāj 7–10 pacientiem, tomēr tagad ļaudis uztraucas mazāk.
"Mums sākumā ir bijuši gadījumi, kad ir mācību iestādē kāds saslimšanas gadījums, tad tur bija tāda masveidīga testēšanās, neskaitāmi zvani, visi nāca ļoti satraukti un prasīja pēc dažādiem padomiem un rīcības ieteikumiem, ko un kā labāk darīt. Šobrīd ir pieredze gan mums kā mediķiem, gan arī pacientiem, un sabiedrībai kopumā ir zināma pieredze, kā labāk rīkoties tajos gadījumos, kad ir Covid-19 simptomātika un pozitīvs Covid-19 tests," stāstīja Dzalbs.
Ģimenes ārsts skaidroja, ka pēdējā laikā vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 slimības gaita ir bijusi vieglāka un daļai pacientu pietiek arī ar attālinātām konsultācijām. Dzalbs pievienojas prognozēm par saslimstības pieaugumu rudenī un uzskata, ka Latvijā vajadzētu sākt domāt par atgriešanos pie masku lietošanas. Palielinoties saslimstībai, ļaudis arvien biežāk jautā arī par otro balstvakcīnu. Ar to saskaras arī Jolantas Adītājas ģimenes ārsta praksē Rīgā.
"Interesējas cilvēki par otro balstvakcināciju, bet tur arī pagaidām tādas skaidrības nav. Ir rekomendācijas par to, ka hroniski slimajiem 65+ pacientiem vajadzētu, bet tādas stingras vadlīnijas, kādu vakcīnu kuram dot, tādas pašlaik nav, bet gribētāji jau ir," atzina mediķe.
Pašreizējo situāciju ģimenes ārste raksturoja kā "sēdēšanu uz bumbas". Kopš ārkārtējās situācijas beigām ir atcelta prasība akūtos pacientus pieņemt tikai ar pierakstu un atkal veidojas dzīvā rinda – arī tajā nereti atrodas kāds, kurš ir inficējies ar Covid-19, skaidroja Adītāja.
Bez tam ģimenes ārstiem jāstrādā arī ar tiem, kas šobrīd cīnās ar komplikācijām, kas rodas pēc izslimošanas. Un ir bažas, ka šādu pacientu kļūs vēl vairāk, stāstīja ģimenes ārste Ilze Bode.
"Tās klīnikas Covid-19 slimībai patreiz nav smagas, bet ir grūti prognozēt, kādi būs sarežģījumi pēc izslimotas slimības, uz kuru orgānu vai sistēmu atsauksies šis vīruss un vai atsauksies. Nereti novērojam, ka paasinās autoimūnās saslimšanas. Ir grūti prognozēt. Arī trombembolijas mēdz būt pēc šīs infekcijas," klāstīja Bode.
Pagaidām gan praksēs ar pacientu plūsmu tiek galā, tomēr pieaugumu izjūt, kā arī prognozēja, ka tas turpināsies. Tomēr pašlaik ārsti uzskata, ka gaidāmo rudeni aizvadīsim mierīgāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas Radio devās Rīgas ielās, kur noskaidroja, ka vairums cilvēku, lai pasargātos no inficēšanās ar Covid-19, turpina dezinficēt rokas, vēdināt telpas un neuzturēties lielās cilvēku burzmās, tomēr par gaidāmo rudeni un iespējamo slimības uzliesmojumu vai ierobežojumiem lielākā daļa uzrunāto cilvēku pagaidām vēl nedomā vai nemaz neuztraucas par to.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bijis jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsācies straujāks izplatības pieaugums. To saista ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību.
