Tas nozīmē, ka visas slimnīcas jau noslēgušas līgumu ar valsti, un, lai gan kopumā ārstniecības iestāžu vadība pārmaiņas vērtē atzinīgi, Slimnīcu biedrībā norāda, ka ne visi ar jaunajiem līgumiem ir apmierināti, un arī pie nosacījuma, ka finansējums tieši rindu problēmas risināšanai pieaudzis, gaidīšanu rindās vēl neizskaust.
Šogad palielināts valsts finansējums apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem slimnīcās, un vēl 16 miljoni eiro sadalīti starp slimnīcām ambulatoro pakalpojumu rindu mazināšanai. Tas nozīmē, ka valsts apmaksāto pakalpojumu šogad būs vairāk, bet ne visas slimnīcas par noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu priecājas.
“Laiks spēlē ministrijas pusē. Ja mēneša laikā līgumu nenoslēdz, tad pēc Ministru kabineta noteikumiem, tālāk vairs nepagarina. Līgumu nav tiesības slēgt. Mums ir būtiski pieaugušas hospitalizācijas izmaksas sakarā ar to, ka blakus slimnīcā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā periodiski ir bojāts dators, jau no 2013.gada pacientu plūsma tieši no Gulbenes novada ir apmēram par 400 vairāk, kas ir krietni daudz,” stāsta Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kalniņa.
Papildu nauda par blakus novadu iedzīvotāju aprūpi neesot piešķirta, un līgums parakstīts vien tamdēļ, lai nezaudētu finansējumu pavisam. Šim gadam piešķirtā papildu nauda tiks izlietota, lai mazinātu rindā gaidīšanas laiku.
Madonas slimnīcas vadītājs Artis Stuburs saka, tas arī radīšot zināmas grūtības.
“Pēkšņi kaut kādās noteiktās pozīcijās ir pieaugums. Tā varētu būt tā lielākā problēma. Ja mums hroniski tās naudas nav vairākus gadus pēc kārtas, tad arī tas pakalpojums nonīkst pamazām. Ja kaut ko grib pēkšņi uzaudzēt, tad nav tik viegli to atkal ieviest no jauna,” norāda Stuburs.
Veselības ministre Anda Čakša skaidro, ka 16 miljoni sadalīti, balstoties uz datiem par pacienta vajadzībām katrā reģionā. Nauda seko atbilstoši pieprasījumam, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mazāka arī tajās slimnīcās, kas 2016.gadā sniegušas mazāk konsultāciju, nekā bija iecerēts.
Turklāt šogad līgumu apjoms plānots, izvērtējot pacientu plūsmu divpadsmit, nevis deviņu mēnešu griezumā. Pacientu pieplūdums ierasti palielinās gada nogalē, bet slimnīcas iepriekš pieprasījumu rēķinājušas, balstoties uz aizvadītajiem gadiem, kas nesis zaudējumus.
“No šī gada tātad ambulatorais finansējums un arī slimnīcu finansējums nav skatīts deviņu mēnešu ietvarā, bet astoņi plus četri. Astoņi mēneši vienā gadā un četri iepriekšējā, lai neveidotos situācija, ka nav skaidrs plānojums. Šobrīd ir skaidrs par 12 mēnešiem,” uzsver ministre.
Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Egija Širova norāda, ka “šis pakalpojumu apjoms ir tuvāks patiesībai”.
“Protams, ir jārēķinās ar to, ka valsts budžeta finansējums joprojām nav pietiekams kopumā mūsu valstī un mēs nevaram apmierināt visu pieprasījumu pēc pakalpojuma, līdz ar to veidojas šīs garās rindas uz izmeklējumiem vai pie speciālistiem, jo pakalpojumi ir kvotēti,” saka Širova.
Viņa arī piebilst, ka, palielinot apmaksāto pakalpojumu skaitu, jārisina arī problēma, kas saistīta ar darbinieku trūkumu reģionu slimnīcās.
