Daudzi no šiem ugunsgrēkiem saistīti ar apkuri un netīrītiem dūmvadiem.
Ja vasarā ir mēneši, kuros neiet bojā neviens cilvēks vai arī viens vai divi, tad ziemas laikā šis skaits kļūst krietni lielāks.
Lielākoties šādi ugunsgrēki ir nakts laikā, kad cilvēki nav pamanījuši tā izcelšanos un līdz ar to nav spējuši glābties. Tāpēc VUGD akcentē, ka svarīgi ir sakārtot apkures sistēmu un ieviest dūmu detektorus.
Kā liecina VUGD statistika, gandrīz trešā daļa no ugunsgrēkiem notiek dzīvojamā sektorā. Tā, piemēram, šogad deviņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 8183 ugunsgrēki, no kuriem 2600 notikuši dzīvojamās ēkās.
Katru mēnesi Latvijā dzīvojamās ēkās izceļas ne mazāk kā 200 ugunsgrēki. Atkarībā no gadalaika, šis skaits ir mainīgs - mazāk ugunsgrēku ir vasaras mēnešos, taču ziemas mēnešos tas var pat dubultoties. Pēdējo četru gadā visvairāk ugunsgrēku bija 2012.gada februārī - 536, kā arī 2011.gada februārī, kad reģistrēti 400 ugunsgrēki. V
isbiežākie iespējamie iemesli ugunsgrēkiem dzīvokļos un mājās ir neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā arī smēķēšana, bez uzraudzības atstātas svecītes vai krāsnis, kā arī elektrības īssavienojumi, tāpat arī bojātas apkures ierīces vai to nepareiza ekspluatācija.