Ja līdz 2013.gada 31.decembrim vecuma pensijā varēja doties 62 gadu vecumu sasniegušie cilvēki, tad no 1.janvāra pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs par trim mēnešiem ik gadu, proti, līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi.
Tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos.
Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1960.gada 1.aprīļa, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.
Vienlaikus paaugstināsies arī minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, proti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tas pieaugs no 10 uz 15 gadiem, bet no 2025.gada 1.janvāra - uz 20 gadiem.
Pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības doties pelnītā atpūtā pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajiem u.c.
No 2014. gada priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, līdz 2025.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi ir noteiktas bez termiņa ierobežojuma. Pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus ātrāk var cilvēki, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Laiks, kad iet pensijā, ir katra cilvēka paša izvēle - nav obligāti jāiet pensijā, sasniedzot pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošināšanas stāža un tā laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī vecuma, kad cilvēks aiziet pensijā.
Sīkāk par izmaiņām pensionēšanās grafikā iespējams lasīt LM interneta vietnē publicētajā tabulā: http://www.lm.gov.lv/text/2386.
