Arābu valodas studijas pašlaik apgūstamas vien Latvijas Universitātē (LU). Šogad tām pieteikušies 83 studēt gribētāji, kas ir par 22 interesentiem vairāk nekā pērn. Turklāt pieteikumu skaits aug jau otro gadu pēc kārtas un ne visi interesanti tiek uzņemti studijās.
''Uz budžeta vietām bija liela konkurence, kādi pieci līdz seši cilvēki uz vienu vietu. Arī pagājušais gads bija arābu valodās pozitīvs, un šis gads ir bez ierunām,'' saka LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Ilze Rūmniece.
Kopumā pieejamas 16 budžeta vietas, kuru skaits šogad audzis, daļu budžeta vietu pārdalot no ķīniešu un japāņu valodas studijām par labu arābu valodai. Tāpat pieejams vēl 40 maksas vietas. Tas nozīmē, ka visiem 83 pretendentiem šogad uzsākt studijas neizdosies.
Interese par arābu valodu mazinājusies pēc tā sauktās Arābu pavasara revolūcijas, kas mazināja cilvēku interesi par darbu Tuvajos Austrumos, taču līdz ar bēgļu krīzi Eiropā eksperti prognozē, ka šīs programmas absolventiem par darba iespējām satraukties nevajadzēs. Bez iepriekš minētajiem iemesliem, Latvija tāpat dibina jaunas diplomātiskās attiecības ar austrumu valstīm un stiprina ekonomisko sadarbību, norāda Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri:
''Es zinu daudz, pazīstu daudz uzņēmēju, kas strādā ar arābu pasauli - vai pārtikas jomās, vai mēbeles, vai koks. Līdz ar to ir nepieciešama valodas zināšana, ja tas cilvēks, kas beidzis universitāti, māk arābu valodu, viņam būs iespēja būt par starpnieku, braukt līdzi vai viņam jau būs kontakti ar šo uzņēmēju.''
Universitātē skaidro, ka studentu interesi varētu skaidrot ar arābu kultūras ekspansiju pasaulē un arī terora aktiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību. Studēt gribētāju interesi par valodu gan nevajadzētu saistīt ar iespējamu interesi par jebkādām radikālām darbībām. Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne norāda, ka pastiprinātu uzmanību studentiem līdz šim nav pievērsuši:
''Līdz šim nav bijis nekāda pamata mums savus studentus pārbaudīt. Tikpat labi ar ekstremālām tieksmēm cilvēki var veidoties, jebkuru valodu mācoties, jebkuru kultūru apgūstot. Tā kā cilvēki darbojas nelielās grupās ar saviem docētājiem, tad saikne ir pietiekami cieša, lai varētu ļoti labi cilvēkus patiesībā iepazīt studiju laikā. Vēlreiz atkārtoju, mums nav nevienu brīdi bijusi tāda doma, kaut kā īpaši kontrolēt viņus.''
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs norāda, ka starp interesi par valodu un radikālām idejām nevar vilkt vienādības zīmi. Radikālismu veicinot citi faktori, kā, piemēram, sociālā atstumtība un nestabilitāte dzīvē.
''Lielākā daļa cilvēku, kas kļūst radikāli, viņi nav augsti izglītoti, viņi nav varējuši atļauties mācīties universitātē, tā visdrīzāk nav tā mērķa grupa, kas tiek radikalizēta. Es neredzu nekādu saistību ar to, ka cilvēks mācās, kas ir islāms, arābu kultūra un valoda. Tas, ka cilvēki iemācās arābu valodu, tas ir neizbēgami. Ir arī tirdzniecība ar Tuvajiem Austrumiem, ar tiem pašiem bēgļiem un imigrantiem ir kādam jāstrādā. Tas, ka cilvēks iemācās valodu, tas nenozīmē, ka ir jebkāds risks,'' klāsta Hiršs.
Tikmēr Arābu kultūras centra vadītājs Abu Meri teic - ''Islāma valstij'' jeb ''Daīš'' interesē cilvēka ticība reliģijai un vēlme pievērsties ekstremālām darbībām. Islāmistu rindās esot daudz cilvēku, kas nemaz nepārzina arābu valodu.
''Mēs zinām, ka daudzi eiropieši, musulmaņi, kas piedzima Eiropas Savienībā, šie cilvēki, kas aizbraukuši uz Sīriju, karot kopā ar ''Islāma valsti'', - viņi arī arābu valodā nerunā. No Latvijas arī mēs esam dzirdējuši par vairākiem cilvēkiem, kas ir latvieši, izcelsmes latvieši, runā latviešu un krievu valodā, viņi nerunā arābu valodā vispār un viņi brauc. Valoda nav mērķis, šajā organizācijā radikalizācija viņiem ir numur viens,'' skaidro Abu Meri.
Interese par valodas kursiem augusi arī Arābu kultūras centrā.
