Kad termometra stabiņš noslīd līdz mīnus grādiem, cilvēki arvien aktīvāk sāk kurināt savus mājokļus. Taču nereti viņi piemirst pirms tam iztīrīt skursteni. Kurināšanas brīdī tajā palikušie sodrēji var viegli uzliesmot un izraisīt ugunsnelaimi. "Šiem degšanas produktiem tas, kas iznāk ārā pa skursteni, šajā gadījumā būs gana daudz dzirksteļu, reizēm arī liesmas nāk ārā pa skursteņa galu. Tas viss var būt bīstami tām ēkām, kas ir apkārt vai nu kaimiņos, vai pašai šai ēkai kāds jumts vai blakus kāds malkas šķūnis. Ik pa laikam mums šādi gadījumi ir, kad dzirksteles tiek iepūstas blakus kādā ugunsnedrošā būvē," saka VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Augstā temperatūra, kas rodas, sadegot sodrējiem, var radīt arī sprādziena bīstamu situāciju. Sodrēju degšanas brīdī samazinās arī skursteņa kalpošanas ilgums. Tāpat neiztīrīts dūmenis rada sliktāku vilkmi, tādēļ, lai piesildītu mājokli, nākas kurināt ilgāk.
Lai no tā izvairītos, ugunsdzēsēji iesaka skursteņus tīrīt vismaz divas reizes gadā un ik pa pieciem gadiem piesaistīt speciālistu, kurš pārbaudītu tā tehnisko stāvokli. Dūmeņa tīrīšanu ieteicams uzticēts profesionāļiem. "Protošs cilvēks var to darīt. Bet lielākā daļa, kas paši tīra, domā, ja ir izgrābuši no riera atverītes tos sodrējus un no skursteņa pakājes ir izgrābuši sodrējus, ka tas jau ir iztīrīts. Diemžēl tas tā nav, jo krāsnīm ir visi tie pagriezieni, kas visi ir pilni ar sodrējiem un viņi ir pielipuši. Bez speciālām palīgierīcēm to nevar izdarīt," stāsta brīvprātīgais ugunsdzēsējs Staņislavs Sungaila.
Ugunsdzēsēji norāda, ka ar iztīrītu skursteni vien būs par maz. Uzmanība jāpievērš arī tam, lai malka dedzināšanas brīdī būtu sausa. Tāpat svarīgi ir ievērot pagaļu garumu un krāsns tehniskos parametrus, jo bieži vien ugunsgrēki izceļas arī no pārkurinātiem pavardiem.
