Šī gada pirmajos mēnešos sociālajos tīklos un internetā ziņots par vairākiem pazudušiem cilvēkiem, un sabiedrības interese palīdzēt meklēšanā kļūstot arvien lielāka. Tas arī izskaidrojot fenomenu sociālajos tīklos, kuros teju katru dienu varam lasīt par lūgumiem palīdzēt atrast kādam viņa draugu, paziņu vai radinieku.
Brīvprātīgo organizācijas „bezvēsts.lv” koordinatori diemžēl novērojuši, ka arvien stabilāka kļūstot tendence pazust pieaugušiem cilvēkiem, kuri nemaz nevēlas tikt atrasti.
Bezvēsts pazudušo skaits:
2013.gadā - 814
2015.gadā - 730
2016.gadā - 900
Radio aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka ziņām par meklēšanā esošajiem cilvēkiem uzmanību pievērš tiktāl, lai noskaidrotu, vai viņi nav tuvāku vai tālāku paziņu lokā.
“Es pamanu tikai to, kas parādās “Facebook”, lai sameklētu kādu cilvēku. Tas ir vienīgais. Es neesmu nekad iesaistījusies ne šo bezvēsts cilvēku meklēšanā, un, paldies Dievam, tas nav mani skāris, bet tas ir pamanāms, ka arvien vairāk tas notiek. Es pat nesaprotu, kādēļ. Parādās arī, ka tie cilvēki tiek atrasti. Tas ir labi,” saka kāda sieviete.
“Ja tas būtu paziņa vai kāds attāls [radinieks], vai ja šajā notikumā būtu iesaistīti kādi man pazīstami cilvēki, tuvāki, tālāki, tad jā... Ja tā padomā, vajadzētu būt vienkārši labam cilvēkam un iesaistīties visos gadījumos,” spriež kāds uzrunātais vīrietis.
Deviņus gadus atrast pazudušos palīdz brīvprātīgo biedrība „bezvēsts.lv”, kas apvieno vairāk nekā 150 aktīvo biedru. Sabiedrības vēlme iesaistīties ir krietni lielāka, un šeit jāatgādina, ka, piemēram, pagājušajā vasarā mazo puisēnu Rūdolfu Saulkrastos meklēja vairāki simti cilvēku.
“Bezvēsts.lv” pārstāve Laila Skrodele stāsta, ka biedrības pastāvēšanas laikā izdevies atrast vairāk nekā 80 personas. Pazušanas gadījumi pēdējā laikā gan esot redzamāki, jo arvien vairāk aicinājumus palīdzēt publiskojot sociālajos medijos, un vienlaikus arī pazudušo skaitam ir tendence pieaugt.
Pagājušajā gadā meklēti gandrīz tūkstoš cilvēki, kas pēdējo gadu laikā ir rekordliels rādītājs. Brīvprātīgie gan drīkstot iesaistīties tikai pēc tam, kad iesniegums nonācis Valsts policijā.
“Mums ir diezgan bieži pēdējā laikā situācijas, kad policija vēršas pie mums ne tikai mutiski, bet arī rakstiski ar lūgumu palīdzēt konkrētā jautājuma risināšanā, ar konkrētu lietu, un mēs labprāt šos te uzaicinājumus pieņemam un strādājam kopā. Ja mēs braucam ar savu štābu, ar saviem cilvēkiem uz konkrēto meklēšanas vietu, tad būtībā mēs esam tie, kas paši analizē situāciju uz vietas un tomēr mēģinām savus brīvprātīgos koordinēt tā, kā mēs uzskatām vajadzīgu, ņemot vērā savu pieredzi,” stāsta Skrodele.
Valsts policijā informē, ka personas meklēšana tiek uzsākta uzreiz pēc tam, kad pārbauda personas vēsturi. Proti, to, vai cilvēks jau iepriekš bijis meklēts un cik drīz atradies. Prioritāri ātri reaģējot uz iesniegumiem par pazudušiem bērniem un cilvēkiem ar veselības problēmām, jo nereti saņemot iesniegumus arī par pazudušiem pieaugušajiem, kas nav pārnākuši mājās dažas stundas pēc darbalaika.
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins iezīmē biežākos prombūtnes iemeslus: “Pozitīvi ir tas, ka pārliecinoši mazākais procents cilvēku ir tādi, kuri, teiksim, pazūd noziedzīga nodarījuma rezultātā. Te mēs runājam, protams, par slepkavībām un par līdzīgiem vardarbīgiem noziegumiem. Šo cilvēku procents ir minimāls, salīdzinot ar pārējiem. No tādiem izplatītākajiem gadījumiem, protams, jāpiemin cilvēki, kas paši apzināti ievēro tādu dzīvesveidu, ka viņi ne vienmēr saviem tuviniekiem paziņo par to, kur viņi ir devušies.”
Aizvien vairāk nākoties novērot gadījumus, kad persona pazūd apzināti, vienkārši nevēloties, lai viņu uzmeklē, maina dzīvesvietu vai pat dodas uz ārzemēm. Retāki esot gadījumi, kad persona pazūd alkohola vai narkotisko vielu atkarību dēļ.
“Ir arī tādas situācijas, kad cilvēks negrib, ka viņu atrod. Cilvēkam viss viņa dzīvē ir labi, bet viņš vairāk negrib komunicēt kaut vai ar savu ģimeni. Ir arī tādi gadījumi, kad viņš dod ziņu par to, ka ar mani viss ir kārtībā, bet tur es vairs neatgriežos. Ir arī tādas situācijas,” saka „bezvēsts.lv” pārstāve Laila Skrodele.
Sadarbība ar valsts un atsevišķu pašvaldību policiju vai citiem dienestiem ar katru meklēšanas reizi kļūstot arvien veiksmīgāka. Tāpat speciālisti aicina līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem pret gados vecākiem tuviniekiem un kaimiņiem, kas dzīvo netālu un ir vientuļi.
