Ēvaldam elektronisko skrejriteni uzdāvināja draugi. Un kopš aprīļa puisis to izmanto, lai nokļūtu darbā un atpakaļ. Rīgā sanākot pat ātrāk nekā ar auto no rīta, gaidot sastrēgumos. Arī par degvielu nav jāmaksā.
“Tas ir ļoti labs rīks, bet šobrīd diezgan bīstams, jo tu nesaproti, kā tev braukt, kur tu vari braukt. Arī cilvēki nesaprot, ka tu brauc viņiem garām, viņi nobīstas. Šis inventārs ir ļoti kluss, un, pabraucot garām cilvēkiem, viņi ļoti nobīstas,” atzina Ēvalds.
Skrejriteņi spēj sasniegt ātrumu līdz pat 25 kilometriem stundā, tāpēc būtiski atcerēties, ka sadursmes gadījumā gan skrejriteņa vadītājs, gan citi ceļu satiksmes dalībnieki var gūt smagas traumas.
“Cilvēki mēdz staigāt no vienas malas uz otru malu pa trotuāru. Tu nevari paredzēt, kurā brīdī viņš pagriezīsies, vai kurā brīdī viņš paies malā. Līdz ar to vienā momentā man vajadzēja ekstrēmi bremzēt, un, kad ar šo rīku tu ekstrēmi bremzē, tad sanāk, ka aizmugurējais ritenis tā kā paceļas augšā un lido,” stāstīja Ēvalds.
Skrejritenis ir viegls un ātri var pazaudēt kontroli pār to. Var nokrist vai nobraukt no ietves. Turklāt, braucot ar to, nav iespējams parādīt pagriezienu, un krustojumos var notikt sadursmes.
Ar skrejriteni ieteicams pārvietoties pa veloceliņiem, taču to nav daudz. Citi brauc pa vidu gājējiem, vēl citi nebaidās traukties garām auto pa ceļu braucamo daļu.
Tehnika attīstās ļoti strauji un likumdošana tai nespēj tikt līdzi, atzina Valsts policijā.
Pagaidām arī pašiem likumsargiem ne vienmēr ir skaidrs, kā reģistrēt šādus ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīti skrejriteņi. Tomēr droši var teikt, ka to skaitam ir tendence pieaugt.
“Pagājušajā gadā Rīgas pilsētā bija reģistrēti pieci negadījumi, un bija divi cietušie, tad šobrīd jau šo divu mēnešu laikā ir seši gadījumi. Tātad nu tas liecina par to, ka kļūst intensīvāka šī satiksme. Īpaši pilsētas apstākļos. Protams, tie riski pastāv, un šie negadījumi diemžēl notiek,” sacīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Lai situāciju uz ceļiem sakārtotu, plānots grozīt likumus. Tajā atrunātu ne vien sodu politiku un ceļu satiksmes noteikumus, bet varētu arī noteikt vecuma ierobežojumus un nepieciešamību valkāt aizsargķiveri.
“Ir paredzēts patiešām satiksmes noteikumos, vispār satiksmes likumdošanā atsevišķi izdalīt šos mazos elektro transporta līdzekļus un radīt tiem atsevišķu un nedaudz konkrētāku regulējumu,” pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs.
Tiesa, šosezon likumdošanu gan nesakārtošot. To varētu paveikt nākamgad.
