ĪSUMĀ:
- Šogad pirmajā pusgadā pieaudzis pārkāpumu skaits uz austrumu “zaļās” robežas.
- Pērn konstatētu 23 pierobežas režīma pārkāpumi, šogad – jau 29.
- Daudziem līdzi nebija speciālo caurlaižu vai pases.
- Pārkāpējus palīdz fiksēt arī tehniskie līdzekļi.
- Šogad pārkāpēji nereti ir tūristi, kas brauc nofotografēties pie robežas.
Kārsavas novada vairāku pagastu teritorija atrodas 2 kilometru platajā pierobežas joslā, kur ir gan purvi, gan priežu un egļu meži, kas ir ogotāju un sēņotāju iecienītas vietas. Vietējie iedzīvotāji zina, ka bez personas apliecinoša dokumenta un caurlaides atrasties te nedrīkst.
Kārsaviete Lūcija, dodoties uz mežu tuvāk robežai, vienmēr ņem līdzi pasi, bet pierobežas joslā neiet ne ogot, ne sēņot, jo nepieciešama caurlaide.
Ziblas ciems atrodas pavisam tuvu pierobežas joslai, tā iedzīvotājs Igors stāsta, ka, pat apstrādājot savu zemi, viņam vienmēr līdzi ir pase, jo robežsargi dokumentus pārbauda diezgan bieži.
“Pierobežā man ir zeme, man kā pastāvīgajam iedzīvotājam ir caurlaide. Izdod vai nu pastāvīgo vai arī termiņa caurlaidi uz gadu,” saka Igors.
Valsts robežsardzes Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs majors Juris Mazūrs apliecina, šogad uz “zaļās” robežas bez attiecīgajiem dokumentiem aizturēti, tostarp arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, vairāk cilvēku, nekā tas bija iepriekšējos gados, un tam par iemeslu ir ceļotāju skaita pieaugums pierobežā.
“2019. gadā tika konstatēti 23 gadījumi tieši par pierobežas režīma pārkāpšanu. No tiem divi tika atklāti ar tehnisko līdzekļu palīdzību. Savukārt šī pusgada laikā jau ir atklāti 29 pārkāpumi, no kuriem četri tika konstatēti ar tehnisko līdzekļu palīdzību,” skaitļus min Mazūrs.
“Ir pārkāpēji, kas neievēro pierobežas joslas režīmu. Tie uzturas pierobežas joslā bez speciālām caurlaidēm. Tie lielākoties ir tūristi, kuri vēlas apskatīt Latvijas pierobežu, bet nezina, ka pēc normatīvajiem aktiem, uzturoties pierobežas joslā gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, kā arī gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas robežu, personām no 15 gadu vecuma ir nepieciešama robežsardzes izsniegtā speciāla caurlaide, kuru var saņemt, aizpildot pieteikumu portālā latvija.lv,” stāsta Juris Mazūrs.
Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvedis Ivars Ruskulis atklāja, ka Latvijas ārējās robežas tehniskais aprīkojums palīdz robežsargiem gan kontrolēt situāciju, gan operatīvāk reaģēt uz pārkāpumiem.
“Tiek izmantotas klātbūtnes uztveršanas sistēmas, kustību uztverošo sensoru komplekti, kas atkarībā no komplektācijas ir aprīkoti ar foto un video kamerām, novērošanas iekārtas, videonovērošanas kameras, kas uzstādītās tehniskajos novērošanas torņos, gan dienas, gan nakts kameras un, protams, tiek izmantotas termālās un nakts redzamības brilles,” klāsta Ruskulis. “Šis gads mums ir bijis tāds īpatnējs. Ņemot vērā to, ka valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, diezgan daudzi cilvēki, kuri bija ieradušies ar repatriācijas reisiem, gribēja aizbraukt apskatīties robežu. Lielākais pierobežas joslas pārkāpumu skaits konstatēts uz sadurēm Igaunija – Krievija – Latvija, uz sadures ar Baltkrievijas – Krievijas robežu. Cilvēkiem bija būtiski iemūžināt fotogrāfijās savu atrašanos uz šo valstu sadures punktiem. Viņi brauca uz robežu apskatīties, nofotografēties, un kaut kur pa ceļam viņi arī tiek piefiksēti uz iekārtām.
Kādam no tiem nebija caurlaides, kādam pases nebija līdzi, kā tas noteikts, ierodoties pierobežas joslā.”
Pērn pirmajā pusgadā uz valsts ārējām robežām ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām tika konstatēti 12 pierobežas un pierobežas joslas režīma pārkāpumi, šogad sešos mēnešos ar minētajām sistēmām konstatēti 23 pārkāpumi. Latvijas likumdošana paredz, ka par šādu pārkāpumu draud sods – brīdinājums vai naudas sods līdz 210 eiro.
