Latvijas Radio novēroja, ka Ogres novada Kultūras centrā pie vēlēšanu iecirkņa līdz pat 70 cilvēku gaida iespēju nobalsot. Iecirkņa darbinieki pastāstīja, ka šāda cilvēku plūsma ir kopš atvēršanas. Līdz pulksten 12 šeit nobalsojuši ap 700 vēlētāju, tāpat iepriekšējā nobalsošanā savas balsis šajā iecirknī noglabāja ap 1700 vēlētāju, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Pagājušoreiz šajā iecirknī kopumā nobalsoja vairāk nekā 2500 vēlētāju.

Arī pie iecirkņa, kas izvietots Dobeles novada domes ēkā, vērojama liela aktivitāte. Iecirkņa vadītāja Egija Zubina stāsta, ka šīs nav viņas pirmās vēlēšanas iecirkņa vadītājas amatā, taču tik lielu aktivitāti viņa nav pieredzējusi.

Daži cilvēki, ieraugot garo rindu, atmet ar roku un aiziet. Jācer, ka aizgāja balsot uz citu iecirkni vai arī atnāks atkārtoti, tikai vēlāk.

Balsošanas iecirknī, kas ir ierīkots Jūrmalas Kultūras centrā, vairāki vēlētāji bija atnākuši balsot ar dokumentiem, kam jau beidzies derīguma termiņš. Šogad, kā zināms, likums to pieļauj.

Savukārt kāda sieviete pauda sašutumu, neieraugot sarakstā viņai simpātisku kandidātu. Izrādās, ka viņš kandidē citā vēlēšanu apgabalā.

Līdz pusdienlaikam šajā Jūrmalas iecirknī jau bija nobalsojuši gandrīz 400 cilvēku. Iespēju nodot balsi glabāšanā bija izmantojuši vairāk nekā 1000 vēlētāju, kas ir ļoti daudz. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki gribēja izpildīt savu pilsoņa pienākumu, neizjaucot savus brīvdienu plānus.

Latvijas Radio aptaujātie vēlētāji Ogrē teica, ka, ejot uz vēlēšanu kabīni, jau skaidri zina, par ko balsos, tiesa gan, izvēle nav bijusi viegla, jo daļa ir vīlusies politisko spēku līdzšinējā darbībā, tāpat kādam izvēli apgrūtina lielais partiju skaits, bet citi atkal priecājas par plašāku izvēli.

Latvijas Radio paviesojās arī Suntažu pagasta Tautas nama vēlēšanu iecirknī, kur aktivitāte nebija tik liela kā novada centrā, bet arī brīžiem veidojās pārdesmit cilvēku rinda. Suntažnieki par nākamās Saeimas prioritātēm izcēla valsts drošību; atbildes no pilsētas atšķīrās tikai ar to, ka cilvēki pieminēja arī ceļu sakārtošanu.

Latvijas Radio novēroja, ka daudzviet vēlētāji pēc balsošanas motivācijas dalās divās grupās. Vieni nāk balsot, lai nomainītu esošo varu, savukārt citi nāk tieši tādēļ, ka šajos nestabilajos laikos vēlas skaidrību un negrib mainīt tagadējo varu.

Daudziem vēlēšanas ir kā ieradums, tradīcija, pilsoņa pienākums. Savukārt citi nebalso katrās vēlēšanās, bet šoreiz uzskata, ka vēlēt ir īpaši svarīgi.

Valmierā vēlētāji vērtēja, ka šajās Saeimas vēlēšanās izšķirties starp partijām nebija vienkārši – kādam būtiskas pensijas, vēl kādam politiķu darbi pandēmijas laikā vai drošības politikas stiprināšana.

Bet Liepājā vēlētāji neslēpa vilšanos esošajā varā, kā arī vienlaikus iezīmēja, ka arī līdz šim ievēlētā vara bijusi sabiedrības spogulis.

Augsta vēlētāju aktivitāte šodien arī Siguldā, kur balso gan vairāku partiju premjera kandidāti, gan ļoti daudz iedzīvotāju. Siguldas kultūras centrā “Devons” ir divi iecirkņi un cilvēki gaida garās rindās.

Siguldā sastaptais Andris sacīja: "Ja mēs gribam aizrādīt vai kritizēt, ja neesam bijuši vēlēt, uzskatu, ka nav tiesības kritizēt. Jā, mēs ejam uz visām vēlēšanām, bet šīs, protams, ir svarīgas, jo notikumi pasaulē, aiz robežas un aiz austrumu robežas ir liels motivators to darīt, un ir liels prieks, ka ir lielās iedzīvotāju rindas un aktivitāte. Par to esmu tiešām priecīgs."

Rindas Rīgā

"Bija jau skaidrs saraksts, par ko es balsošu. Domāju, ka tā nav vienas dienas izvēle. Tas ir tas, ko es gadu gaitā redzēju un pats biju arī iekšēji izlēmis. Protams, arī ģimene ietekmē," stāsta Kristaps, kurš balso galvaspilsētā Rīgā, iecirknī, kas iekārtots Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas telpās.

"Es neteikšu, ka izvēle bija vieglākā. Mani apmierina viss, kas ir noticis līdz šim, un es arī domāju, ka tā vajadzētu progresu turpināt," spriež Toms.

Ella un Indriķis stāsta, ka viņiem izvēli palīdzēja izdarīt LSM pieejamā "Partiju šķirotava".

"Jā, mēs jau sekojam līdzi, tomēr ir arī tas, kas mūs vairāk piesaista. Tā mēs arī izvēlējāmies."

Pļavniekos, pie 92. vidusskolas, lai vēlētu, rindā jāstāv jau kopš paša rīta, stāsta vēlēšanu 93. vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja Kristīne Dītriha Latvijas Televīzijai atzina: "Pilsoņu aktivitāte ir tāda… es strādāju, man liekas, kādu desmito reizi vēlēšanās – šādu aktivitāti es neesmu redzējusi."

Pilsoņiem savas balsis nodot ir svarīgi dažādu iemeslu dēļ – daļa vēlas izmaiņas valstī, daļa uzskata, ka ir jāvēlē, lai pēc tam nevarētu sūdzēties par nespēju ietekmēt procesus valstī. Gara rinda pie viena iecirkņa nav šķērslis novēlēt kopumā, uzskata rīdzinieks Alberts.

"Es varbūt vēlāk atnākšu, varbūt kaut kāds cits punkts pa ceļam trāpīsies. Bet tas ir tieši tāpat kā padomju laikos pēc gaļas, pēc desām mēs stāvējām. Smiekls nāk, lai es rindā stāvētu. Varbūt kaut kur citur trāpīsies, nebūs rinda," viņš teica.

Lai gan te atrodas gan 109., gan 110. vēlēšanu iecirknis, arī pie Rīgas 64. vidusskolas rinda ir. Arī Purvciemā vēlētāji balso aktīvi.

"Tā ir iespēja mums izmantot savu demokrātisko iespēju un parādīt to, kā mēs vēlamies… parādīt savus nākamos četrus gadus," norādīja Jānis.

Bet Vincents sacīja: "Ir svarīgi piedalīties, ja valstī kaut kas neapmierina. Tad vajag pašam piedalīties, lai kaut kas labotos, nevis mājās burkšķēt, ka nav labi šis un tas."

Tikmēr Kārlis pauda: "Mēs dzīvojam demokrātijā, un demokrātija ir jāsargā. Un vēlēšanas – tiesības vēlēt – tas laikam ir tas, ar ko mēs to varam izdarīt tiešā veidā."

Saistībā ar rindām pie vēlēšanu iecirkņiem Latvijas Televīzijai Centrālajā vēlēšanu komisijā skaidroja, ka pagaidām neesot indikāciju, ka tas saistīts ar iecirkņu kapacitātes trūkumu. Iemesli varētu būt iespējami lielāka vēlētāju aktivitāte, ko gan droši apgalvot vēl nevar. Tāpat daļa cilvēku arī, dodoties vēlēt, vēl, iespējams, nav neizlēmuši, par ko balsot, tādēļ patērētais laiks iecirknī var būt ilgāks. Tāpat ir pieļaujams, ka sastrēgumus varētu radīt arī elektroniskās sistēmas, par kuru īslaicīgām problēmām ziņots jau iepriekš.

Latgalē balso par neatkarību un labklājību

Ar velosipēdu vienatnē vai pilnā mašīnā radu vai kaimiņu kompānijā. Tā uz vēlēšanu iecirkņiem šodien devās Latgales vēlētāji, kas rīta stundās bija aktīvāki nekā pēcpusdienā. Izvēloties, par ko balsot, daudzi vadījušies pēc tā, vai sarakstā ir kāds paziņa, taču ņemtas vērā arī partijas vērtības.

Rīta stundai zelts mutē. Pirmajā stundā Latgales vēlēšanu apgabalā vēlēšanu aktivitātē apsteidza pārējo Latviju.

"Izvēlēties vajag tos par labu neatkarībai, brīvībai un tautas labklājībai. Lai ir darbs, būs alga un būs dzīvošana," sacīja Tamāra.

Bet Aivars norādīja: "Tas, kas visai latviešu tautai svarīgs – nacionālā neatkarība un visas tās vērtības, kas latviešiem pie sirds."

Vēlētāji lauku ciematos visbiežāk min, ka konkrētu sarakstu izvēlējušies ne tāpēc, ka simpatizē konkrēta politiskā partija, bet tāpēc, ka sarakstā atrodami pazīstami cilvēki.

"Es deputātus skatījos, man ir pazīstami deputāti, es tā arī izvēlējos. Nesvītroju nevienu, bet plusiņu ieliku," norādīja Janīna.

Lielākā vēlētāju aktivitāte līdz pulksten 16 Latgalē šodien bija Rēzeknē.

Vienīgajā iecirknī Rēzeknē, kurā balsi varēja nodot glabāšanā, šodien atzīst: nebija plānojuši, ka šonakt būs jāsaskaita tik daudz balsis.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Dukulis sacīja: "Rinda visu laiku stāv, stāv, stāv un nebeidzas! Cilvēki vispār nevar pacelt galvu vai paēst normāli!"

Taču arī vietējie vēlēšanu uzraugi ir vērīgi – iecirkņa komisijas vadītājs apgalvo, ka vismaz viens vēlētājs nobalsojis šodien manīts citā pilsētas iecirknī, lai gan vēl šī pati persona savu balsi jau iepriekš nodevusi glabāšanā. Balsu skaitīšana ilgs visu nakti, prognozēja šajā iecirknī.