Ugunsdzēsējs glābējs Uldis Daņiļins žurnālistu klātbūtnē iedarbināja gauso glābēju automašīnas ZIL motoru. Sarunāties var, teju vai bļaujot. Šī automašīna jau sen neatbilst modernām prasībām un ir bīstama pašiem glābējiem. Tā ir ražota 80. gadu sākumā un tai, piemēram, nav paredzētas drošības jostas. Tomēr auto vēl ikdienā tiek izmantots Olainē, lai lielu ugunsgrēku gadījumos ugunsdzēsējus apgādātu ar liela diametra šļūtenēm.
Glābējs skaidroja, ka šāds materiāltehniskais nodrošinājums neļauj maksimāli efektīvi palīdzēt cilvēkiem: "Vidējais ātrums tai ir 50 km/h. Varbūt var 60km/h izspiest, bet tad sākas tehniskas problēmas – motora pārkaršana. Benzīna dzinējs ar lielu patēriņu – pie 50 litriem. Pagājušajā gadā visa Latvija zināja lielo ugunsgrēku Stiklos, kūdras purvā. Tika no visas Latvijas vākta tehnika un ugunsdzēsēji. Nācās arī ar šo automobili braukt. Tas bija liels pasākums. Gandrīz puse dienas, kamēr no Olaines līdz turienei nokļuva. Uz vietas jau šī automašīna savu funkciju izpildīja, izvilka šīs lielās līnijas dzēšanai, bet vairāk arī nekas.
Operatīvi un ātri nokļūt uz notikuma vietu diemžēl ir lielas problēmas."
Trīs šādas automašīnas piektdien tika novietotas pie Ministru kabineta, lai budžeta prioritāšu skatīšanas laikā ministriem būtu redzams, cik ļoti iekšlietu jomā nepieciešams finansējums.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes loceklis Zigmunds Kārklevalks norādīja, ka problēmas nav tikai VUGD. Uzlabojumi vajadzīgi visās iekšlietu struktūrās. "Te ir reālā situācija. Mašīnas ir 40, pat 47 gadus vecas, kurām ir reāli jāaizbrauc uz notikumu. Mīļie cilvēki, ir jāsaprot, ka iekšējā drošība nesākas kādās slēgtās telpās, poligonos. Tā ir ārējā robeža. Katrā depo, katrā policijas iecirknī, arī šeit uz ielām, visos mazos ciemos un pilsētās. Tā ir iekšējā drošība. Mēs šoreiz runājam vairāk par tehniku, bet drīz jau nebūs pat, kas šo tehniku vadīs. Te ir jābūt profesionāļiem," pauda Kārklevalks.
Savukārt VUGD priekšnieka pienākumu izpildītājs Kristaps Eklons uzsvēra, ka šāda tehnika ievērojami ierobežo dienesta darbu. "Mums vairāk nekā trešdaļa ir šāda tehnika – 25-47 gadus vecas mašīnas.
Un mēs esam pāris gadu attālumā no tā, ka mums nāksies slēgt ciet struktūrvienības, jo nebūs, ar ko braukt, jo mēs gandrīz vai katru mēnesi norakstām pa kādam ZIL.
Mēs katru gadu, katru mēnesi norakstam pa kādai ZIL automašīnai. Ja mēs runājam par tām, kas ir ierindā, tās ir koptas un uzturētas, bet tās ātrāk par 60 kilometriem stundā nebrauc. Dienests aug, un mēs šajās mašīnas visu salikt nevaram. Nerunāsim arī par glābēju drošību - tur nav drošības siksnu un gaisa spilvenu. Bieži mums notiek negadījumi, un braukšana uz izsaukumu ir ekstrēma,” sacīja Eklons.
Ministrs noliedza, ka tā būtu provokācija no viņa puses, un atzina, ka valdībā vajadzētu pieņemt “atbildīgus, sabalansētus lēmumus attiecībā uz visiem resoriem kopumā”.
Pie akcijas dalībniekiem bija iznācis arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš uzteica Ģirģena darbu: “Viņš ļoti pareizi norāda uz tiem trūkumiem, kas ir, meklē risinājumu, runā ar kolēģiem. Visu cieņu. Tas, ka izmanto mazliet teatrālu aspektu, arī saprotams, viss ir vietā.”
“Tā grūtība, kas mums valstī, – mums vajadzības ļoti daudz. Kaut gan mums iespējas ir pieaugošas, vajadzības turas iespējām pa priekšu. Mēs skatām, kā sabalansēt dažādās vajadzības, tajā skaitā iekšlietu sistēmā. Šī ir sfēra, kur jāpievērš uzmanība, jānovirza līdzekļi, bet tāpat mediķu algām mums līdzekļi jāpiegādā, skolotāju algu pieaugumam, citām sfērām. Tas ir grūts politisks līdzsvars, ko mēs kā valdība, koalīcija meklējam,” sacīja premjers.
Tāpat Kariņš sacīja, ka "jāpievērš uzmanība optimizācijai". Ģirģens jau esot apstiprinājis vairāk nekā 600 štata vietu samazinājumu Valsts policijā.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda, ka iekšlietu resors ir kritiskā stāvoklī un pašlaik tam nepieciešami papildu 88 miljoni eiro.
Kopumā ministriju papildu budžeta pieprasījumi politiskajām prioritātēm pārsniedz 953 miljonus eiro, bet pieejamais finansējums ir deviņas reizes mazāks – nedaudz vairāk par 100 miljoniem eiro. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") septembra sākumā paziņoja, ka visam naudas nepietiks.
