Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Rindas uz rehabilitāciju pēc Covid-19

Dienas ziņas

Dienas ziņas

LVRTC: TV torņa tuvumā bez saskaņojuma lidot nedrīkst

Pie TV torņa Zaķusalā lidina dronus – neatļauti un arī bīstami

Gan Valsts policija, gan Civilās aviācijas aģentūra vērš uzmanību uz to, ka bezpilota gaisa kuģi nav rotaļlieta, kuru var lietot jebkur. Par dronu lidojumiem satraukts ir arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), jo televīzijas torņa tuvumā Zaķusalā pārgalvīgo pilotu netrūkst.

Raidītāji, antenas, televīzijas un radio aparatūra – ierīces, kas ir svarīgas ne tikai, lai LTV redzētu un dzirdētu, kā arī ikviens varētu izmantot interneta sniegtās priekšrocības. Pat mazākā kļūme var radīt vairāku tūkstošu eiro lielus zaudējumus un galvassāpes daudziem. Tāpēc, piemēram, televīzijas tornis Zaķusalā ir tā vieta, kur dronu lidojumi bez īpaša saskaņojuma nav atļauti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norādīja, ka torņa tuvumā tiek manīti gan paštaisīti, gan arī veikalos pieejami un brīvi nopērkami lidaparāti. “Mēs esam saskārušies gan ar mazajiem rūpnieciski ražotajiem, bet ir arī paštaisīti droni. 2019. gadā vadību zaudēja viens paštaisīts drons, kuru vadīja persona, kas nebija Latvijas pilsonis. Šajos gadījumos iesaistām gan Valsts policiju, gan Drošības policiju, jo mērķi var būt dažādi,” pastāstīja Beļskis.

Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un brīdinājumiem, tomēr atrodas pārgalvīgi piloti, kuri ir gatavi riskēt, lai iemūžinātu kādu objektu, piemēram, televīzijas torni, no citas perspektīvas. Līdz šim Latvijā drona pilotēšanas eksāmenu nokārtojušas gandrīz 2000 personas.

Arī Civilās aviācijas aģentūrā Bezpilota gaisa kuģu lidojuma drošības nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols akcentēja bīstamību, ko šādās vietās rada ne tikai drona pilots, bet arī ap torni esošais elektromagnētiskais lauks (EML).

“Lietotāji iedalās godprātīgajos un ne tik godprātīgajos. Ir lietotāji, kuriem atbildības līmenis ir zemāks, un ir arī ļaunprātīgi. Problēmas parasti rodas tad, kad rodas tehniskas problēmas. Lidojot šādu antenu un radaru tuvumā, var apdraudēt šo objektu, bet EML var ietekmēt šo sistēmu, kad drons vienkārši krīt vai lido, kur vēlas, un uzkrist virsū,” pastāstīja Ozols.

Pēdējo četru mēnešu laikā Valsts policija ir saņēmusi iedzīvotāju ziņojumus par 28 gadījumiem, ka viņu privātajās teritorijās veikti aizdomīgi bezpilota gaisa kuģa lidojumi. Lai gan tiek reaģēts uz izsaukumiem, ne vienmēr vainīgo izdodas noķert, bet

policija plāno iegādāties iekārtas, lai spētu identificēt bezpilota gaisa kuģa pilotu pēc drona sērijas numura.

“Tuvākajā laikā policija plāno iegādāties šādas iekārtas. Pašreiz mums tādu nav. Šī joma ir jauna, un paši to mēģinām iepazīt. Tuvākajā laikā mums būs iekārtas, personālsastāvs, kas arī ar šo jomu nodarbosies,” pastāstīja Edgars Liepa no Valsts policijas.

Latvijā ir noteiktas zonas, kurās lidojumi veicami tikai ar īpašām atļaujām, bet kontrolēt katru lidojumu nav iespējams. Kā viens no risinājumiem, lai nepieļautu lidošanu pie kritiskās infrastruktūras objektiem, ir sistēma, kas neļauj dronam fiziski pacelties pirms nepieciešamo dokumentu iesniegšanas. Tāda jau darbojas lidostas “Rīga” teritorijā, bet tuvāko gadu laikā šāda sistēma var parādīties arī citu objektu tuvumā.

Jāpiebilst, ka sods par neatļautu drona pacelšanu tā īpašniekam var būt līdz pat 2000 eiro. Pagaidām dronu lietotājiem jāseko līdzi informācijai par noteiktajiem ierobežojumiem valsts AS “Latvijas Gaisa satiksme” mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt