Panorāma

Skaidros ugunsgrēka iemeslus Bolderājas rūpnīcā “Lignums”

Panorāma

Budžeta projektā lielas izmaiņas nesola

Skolotāji piketē pie Saeimas

Pie Saeimas pulcējās vairāki simti skolotāju (foto un video)

Ceturtdienas rītā pirms Saeimas plenārsēdes pie parlamenta ēkas pulcējās vairāki simti skolotāju, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projektā paredzētie trīs miljoni eiro. Pie protestētājiem bija iznākusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura solīja konstruktīvas sarunas ar arodbiedrības valdi. Arī Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns norādīja, ka situācijas atrisināšana ir viena no prioritātēm. Savukārt arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško arī pēc šī rīta sarunām ar Saeimas priekšsēdētāju un izglītības ministri neizslēdza skolotāju protesta turpinājumu gada sākumā jau streikojot. 

Pie Saeimas nama neilgi pirms plkst.9 bija pulcējušies ap tūkstotis skolotāju, kuri rokās tur plakātus. Ierodoties Saeimas deputātiem, protestētāju svilpieni un saucieni kļuva aizvien skaļāki.

Protestētāju svilpieniem skanot, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) iznāca pie skolotājiem, lai uzaicinātu uz sarunu parlamenta ēkā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjus, tai skaitā arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško.

Mūrniece protestētājus aicināja uz Saeimu, „lai mums būtu iespēja atklātai sarunai un mēs varētu nonākt pie tālākajiem rīcības modeļiem”.

Jautāta, vai viņai ir kāds piedāvājums, Saeimas spīkere atbildēja, ka  „šī būs saruna, kurā mēs meklēsim risinājumus ko un kā darīt”.

Skolotājiem frāze “meklēsim risinājumus” esot tikpat kā tukša skaņa, jo dzirdēta gadiem.  

„Mūsu skolā nestrādā neviens skolotājs uz vienu slodzi. Varbūt daži. Pārsvarā visi strādā uz pusotru līdz pat divām slodzēm. Protams, ka mēs esam pārguruši. Un kāpēc mēs strādājam – tik lielas slodzes! Lai vienkārši nopelnītu sev iztiku, lai varētu dzīvot, apģērbties un uzturēt un arī atbraukt uz teātri vai aizbraukt ceļojumos,” LTV stāstīja Kandavas internātvidusskolas direktores vietniece Olita Nordena.

Pēc sarunas Mikiško iznāca pie protestējošajiem skolotājiem, informējot, ka algu palielinājums nav panākts, bet ir solījums šo jautājumu risināt.

Sarunu ar Mūrnieci un izglītības ministri Mārīti Seili arodbiedrības vadītāja kopumā nevērtēja pozitīvi. Viņa norādīja, ka ir vienošanās par to, ka deputāti, premjere un arī Saeimas Izglītības komisija tam pievērsīšot pastiprinātu uzmanību, taču reālu problēmas risinājumu nav, proti, nauda jauna algu modeļa izstrādei nav iezīmēta nedz nākamā, nedz aiznākamā gada budžetā.

LIZDA vadītāja mudināja pedagogus rūpīgi sekot doto solījumu izpildei un prasīt to no saviem vēlētajiem deputātiem.

„Esam saņēmuši solījumu, ka premjere [Laimdota Straujuma („Vienotība”)] pati regulāri kontrolēs jaunā modeļa izstrādi, sekos līdzi, kā notiek šis process. Un mēs būsim aktīvi un iesaistīsimies,” sacīja Mikiško.

Pēc arodbiedrības vadītājas uzrunas protestētāji skandināja „streiku”.

LIZDA Rēzeknes un Viļānu novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Vija Dikule, būdama vēl ceļā uz protestu, pauda, ka skolotāji Latgalē ir norūpējušies, jo no nākamā gada, kad tiks paaugstināta minimālā alga, kvalificēta skolotāju darba samaksa nereti atšķirsies no minimālā algojuma vien par 60 eiro.

Dikule gan sacīja, ka skolotāji konceptuāli piekrīt reformu nepieciešamībai izglītības sistēmā, bet tikai ar noteikumu, ka tam ir pietiekams finansējums. Turklāt reformu veikšana nav pašu skolotāju spēkos, bet gan valdības un ierēdņu rokās.

Savukārt izglītības ministre atzina – vairāk naudas algām no 1.septembra atkarīgs no tā, vai visām pusēm izdosies vienoties par visiem pieņemamu atalgojuma modeli. Tas būs priekšnoteikums, lai vērstos valdībā, kura savukārt noteiks finansējumu un konkrētus pielikuma apmērus algām.

Par to vai streiki tiks rīkoti pedagogu arodbiedrības padome un valde vēl lems tuvākajā laikā. 17.decembrī plānota nākamā padomes sēde un tikšanās ar izglītības ministri lai spriestu par situāciju.

Sarkanais paklājs un streika uzsaukšana

Piketa laikā iepretim Saeimas ieejai izklāts sarkanais paklājs, uz kura skolotāji uz sarunām aicināja deputātus pirms budžeta skatīšanas pirmajā lasījumā. Tiesa gan lielākoties deputāti, kas centās ko solīt, tika izsvilpti.

Piketam iekarstot skolotāji sāka uzsaukt streiku. Līdzpaņemtie plakāti vēstīja „neiznīciniet lauku skolas”, „kvalitatīva izglītība nav bez maksas”, „nodrošiniet konkurētspējīgu atalgojumu”, „algas diskriminē skolotājus”.

Skolotāju domas par streikošanu atšķiras, taču lielākoties pedagogi pēc šodienas piketa norādīja - nepieciešams brīdinājuma streiks nākamā gada sākumā līdz ar Latvijas prezidentūru un vēlāk garāks un nopietnāks streiks.

Vēstures un sociālo zinību skolotāja no Limbažiem Vija Kovoļevska uzsvēra, ka pašlaik nav taisnīgas attieksmes pret izglītību kopumā. Problēma neesot tikai naudas trūkumā, bet arī attiecībā uz jaunu programmu ieviešanu un ierēdņu attieksmē.

Pedagoģe no Krimuldas pirmsskolas izglītības iestādes Anita Amoliņa atzina, ka, piedaloties protestā, sajūta ir ļoti slikta, jo skolotāji jau vairakkārt ir rīkojuši protestus un centušies pievērst uzmanību finansējuma problēmām. Viņa pauda, ka, pārrunājot situāciju ar arodbiedrības vadītāju, gūta atziņa, ka skolotājiem jābūt vienotiem un jādodas protestēt. „Ceru, ka lielie vīri un sievas ieklausīsies šajā lūgumā. Jo mēs neprasām daudz,” sacīja Anita Amoliņa.

Lai arī skolotāji joprojām cer, ka Saeima vēl varētu viest korekcijas budžetā un algām rezervēt vairāk nekā šobrīd plānotos trīs miljonus eiro, atbildīgo politiķu līdzšinējā nostāja bijusi – nekādas papildu naudas līdz nākamā gada jūlijam. Un arī tad – ar nosacījumu, ka izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis tiek atzīts par labu esam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti