Pie Saeimas piketē arī novadu reformas pretinieki

Ceturtdienas, 7. novembra, rītā uzreiz pēc mediķu piketa pie Saeimas pulcējās protestētāji, kuri pauda neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu. Sabraukuši gan no Latvijas mazpilsētām, gan Pierīgas, protestētāji iebilda pret jauno reģionālo sadalījumu, uzskatot, ka tas vēl vairāk iztukšos laukus.

Protesta akciju jeb "tautas sapulci" rīkoja Latvijas Zaļā partija un Latvijas Reģionu apvienība, kuru ieskatā reforma ir sasteigta.  Akcijas mērķis bija panākt, lai atsāktos kvalitatīvas konsultācijas ar iedzīvotājiem un gūtu izvērstu, argumentētu reformas ekonomisko mērķu pamatojumu, aprēķinus par ieguvumiem. 

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, kurš arī piedalās protesta akcijā, ceturtdienas rītā Latvijas Radio pauda, ka novads plānotajā reformas variantā nebūs ieguvējs. Viņš sacīja, ka ir dīvaini konsultēties ar vietējām kopienām pēc tam, kad novadu karte jau ir uzzīmēta. “Šeit steigai nav pamata,” piebilda Zuments.

Piketā protestētāji ieradušies no visas Latvijas. Tā Rūjienieši kategoriski atsakās par jauno novada centru saukt Valku. "Visu, ko vajag, Valmierā. Tur iet satiksme, vai, cik reizes dienā, bet uz Valku divas reizes dienā. Tur nav pat ne kafejnīcas, kaut karstu tēju padzerties. Pat sabiedriskās tualetes tur nav," saka Inta no Rūjienas.

Alojas novads uzskata, ka reformas rezultātā lauki paliks vēl tukšāki. "Likvidē skolas, ārstniecības iestādes, sports un kultūra pazūd laukos. Lai ministrs papraktizējas laukos," mudināja protestētājs Brunis Lapkovskis no Alojas.

“Lai Carnikavu nepievienotu Ādažiem. Mēs esam gar jūru vairāk. Labāk tādā veidā. Un Ādaži man nepatīk jau no skolas laikiem,” sacīja Viesturs Drēviņš , protestētājs no Carnikavas.

Latvijas Radio reportāža no novadu reformas pretinieku protestaJānis Kincis

    Starp daudzajiem saukļiem tika pieprasīta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") demisija. Arī viņa mēģinājums runāt ar sanākušajiem vairākkārt pārtrauca skaļi aicinājumi atkāpties. Protestētāji svilpa un skandēja "Pūci nost" un " Laukiem būt". Brīžiem izskanēja arī aicinājums "atlaist Saeimu".

    Ministrs uzsvēra, ka ir ticies un turpina tikties ar iedzīvotājiem un vietvaru pārstāvjiem: “Tā es tikšos ar visiem, kas izrādījuši interesi un būs gatavi organizēt tikšanos.” Viņš arī norādīja uz Saeimas komisijas solījumu, ka tikšot skatīti arī iedzīvotāju priekšlikumi par reformu. “Paldies, ka atnācāt, un es jūsu viedokli dzirdu,” piebilda Pūce.

    Piketētājus uzrunāja arī vairāku novadu vadītāji, norādot uz "valdības augstprātību"  un neieklausīšanos novadu cilvēkos. Vienlaikus Latvijas Reģionu apvienības līderis Edvards Smiltēns pauda, ka protestā neiebilst pret reģionālo reformu kā tādu, bet gan konkrēti pret Pūces un premjera Krišjāņa Kariņa iecerēto reformu.

    Piketētājus uzrunāja arī Saeimas opozīcijas deputāti Linda Liepiņa, Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošie Armands Krauze, Uldis Augulis un Raimonds Bergmanis, arī Regīna Ločmele-Luņneva (“Saskaņa”) un Aldis Gobzems.

    Līdzīgi kā mediķi arī novadu ļaudis gatavi turpināt protestus. Tikmēr Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja valdības izstrādāto novadu reformas projektu.

    KONTEKSTS:

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu,  bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības.  Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

    Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā aicina reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti