Ar plakātiem, saukļiem un dziesmām vairāku partiju jauniešu organizāciju rīkotajā pasākumā ar vārdiem „Mēs esam ģimene!” pievērsta uzmanība tam, ka jau vairākus gadus Saeimā noraidītas likumdošanas iniciatīvas neprecētu pāru kopdzīves regulācijai.
Piketa iemesls ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nesen noraidītā iniciatīva, kas to paredzētu. Tas ir pretēji lielas sabiedrības daļas viedoklim, uzsvēra piketa organizatoru pārstāvji Kirils Ķirsis un Laura Rigerte, kura ir arī kustības „Par!” jauniešu nodaļas vadītāja.
„Mēs uzskatām, ka valstij ir jārada tiesiskais regulējums, lai divi pilngadīgi cilvēki varētu juridiski reģistrēt attiecības neatkarīgi no viņu dzimuma.
Mēs noteikti esam apmierināti par sabiedrības atbalstu, ir sanākuši ļoti daudz cilvēku. Ir emocijas, ir saukļi, mēs runājam ar deputātiem. Var redzēt, ka cilvēki tiešām ir šeit, lai runātu un cīnītos par šo jautājumu,” pauda jaunieši.
“Man apnika, ka dzīvesbiedru pretinieki runā tradicionālo ģimeņu vārdā. Es negribu parādīt, ka mūsu ģimene ir pārāka,” komentēja protesta dalībniece Liene.
“Tās ir normālas cilvēktiesības, atnākt atbalstīt normālību,” piebilda Katrīna.
Savukārt Jānis un Matīss ir neapmierināti, ka gados jaunākos cilvēkos neieklausās: “Noteikti kaut kas mainīsies, tas ir tikai laika jautājums. Mēs esam nākotne. Mūsos būtu jāklausās, bet tiekam ignorēti.”
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule no Nacionālās apvienības šīsdienas Saeimas sēdē piedalās attālināti, tāpēc ar piketētājiem nesatikās. Sarunā ar Latvijas Radio viņa argumentēja, ka iniciatīva noraidīta, jo tā ir pretrunā ar Satversmi.
„Galvenais ir Satversmes 110. pants, ka valsts aizsargā un atbalsta savienību starp vīrieti un sievieti. Satversmi mēs nevaram mainīt ar 10 tūkstošu vai 15 tūkstošu cilvēku parakstiem. Pie tā jāstrādā, bet ne jau ar Satversmes mainīšanu, kas var novest līdz ne visai labām sekām,” sacīja deputāte.
Janīna Kursīte-Pakule uzsvēra, ka ir lasījusi viņai adresētās vēstules no cilvēkiem, kuri iesnieguši iniciatīvu. Viņasprāt, dažādi praktiski jautājumi būtu risināmi citādi. Piemēram, mantisku problēmu jautājumi savienībā, kas nav laulība, būtu iztirzājami Kopdzīves likumā.
Pirms pāris gadiem gan tika noraidīta arī iniciatīva par šāda likuma izstrādi, taču tagad tā tiekot plānota Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Deputāts Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!” uzsvēra, ka arī Saeimā diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies un tās kļūs rezultatīvas.
“Redzamas protesta akcijas un uz nākotni vērstās sabiedrības daļas viedokļu paušana būs ļoti jūtama. Argumentu spēks, pārliecinātība. Man liekas, ka konservatīvais spārns zaudē, un tā pozīcijas arvien vājinās, argumenti kļūst arvien švakāki. Es teiktu, ka publiskajā viedokļu cīņā kopumā uzvar šī tagadne, sociālā realitāte, tas, ko mēs redzam, – ka cilvēku ģimenes modeļi ir visdažādākie,” sacīja Pavļuts.
Ceturtdien par šo jautājumu vajadzēja lemt arī plenārsēdē, taču laika trūkuma dēļ tas nenotika.
“Politikai jābūt sasaistītai ar to, kā tas notiek reālajā dzīve.
Tas, ka 60 % pāri nenoformē savas attiecības, nevar liegt viņiem saņemt kādas iespējas,” savu viedokli pauda deputāte Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”). Arī deputāts Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”) piekrita: “Reālā situācija pieprasa šādu regulāciju, lai cilvēki būtu tiesiski aizsargāti.”
Bija arī citādi viedokļi.
“Nav nekādas vajadzības atbalstīt šādu likumu. Jau tagad ir iespējas reģistrēt savu civilstāvokli. Es pats to izdarīju, un tas nebija dārgi,” sacīja deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija).
“Neredzu, kā atbalstīt šo likumu. Redzu, ka te zem paklāja grib paslaucīt citas idejas.
Man māte ir mācījusi, ka ģimene ir vīrietis un sieviete, un es esmu ticīgs cilvēks,” savukārt uzsvēra Ēriks Pucens (“KPV LV”).
Pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma kustība "Dzīvesbiedri" 1. oktobrī platformā ManaBalss.lv sāka jaunu parakstu vākšanu iniciatīvai "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību". Septiņu dienu laikā savākti nepieciešamie 10 000 parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu parlamentā. Tādējādi diskusijas par šo jautājumu jau drīzumā turpināsies arī tad, ja iepriekš iesniegto un komisijā neatbalstīto iniciatīvu noraidīs.
