Pie Raunas viduslaiku pils arheologi šovasar atraduši 17.gadsimta monētas un traukus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Arheologi turpina izrakumus pie Raunas viduslaiku pils un, apvienojot arheoloģiju ar rakstītiem avotiem, cer izdot grāmatu par pēdējos gados atklāto. Šovasar dažās izrakumu dienās jau izdevies atrast 17.gadsimta monētas, keramikas traukus, krāsns podiņu fragmentus, stikla trauku fragmentus, izrakstītus pīpes kātus, atslēgu un citus priekšmetus. Turklāt šogad iespējams pētnieki atraks kādus senāku laiku kultūrslāņus. Tiesa, trūkstošā finansējuma dēļ kopumā zinātnisko izrakumu Latvijā arvien ir maz.

Raunas viduslaiku pilsdrupās pie aizsargtorņa arheologi atseguši kārtējo zemes gabalu, izrakumi ik gadu šeit notiek kopš 2007.gada. Nelielā arheologu grupa sutīgajā dienā ar lāpstām un citiem rīkiem rūpīgi pārcilā zemes slāņus un jau ir izdevies atrast vairākas vērtīgas liecības priekšpils saimnieciskās dzīves daļā.

„Pilī bijušas daudzas krāsnis no glazētiem un neglazētiem podiņiem, un ir dažādākie podiņu fragmenti. Cilvēki, kas strādā, sava darba entuziasti, vienmēr saka, ka Raunai nav savas sejas. Pirmo krāsns podiņu ar portretu mēs atradām pagājušajā gadā. Tas bija vīrieša portrets. Un teica, ka beidzot Rauna personificējas. Šogad ir atrasts ar sievietes seju, tad tā personificējas vēl vairāk,” stāsta arheoloģe Sandra Zirne.

Blakus izrakumu vietai uzsliets liels siets zemes sijāšanai, lai smalkākos atradumus nepalaistu garām. Taču arheologiem esot trenēta acs un arī mazās monētas zemē viņi pamana lielākoties bez sijāšanas.

Atšķirībā no turpat blakus redzamiem citu gadu izrakumiem, šoreiz pētnieki varēšot aizrakties zemāk par 17. gadsimta kultūrslāni, jo šajā vietā nav būtiskas vēsturiskās konstrukcijas, kas varētu ciest no dziļākas rakšanas.

„Tā ir interesantākā arheoloģijas daļa – sākas meklēšana, interpretācija, saistība ar slāni. Galu galā uzbur dzīves ainu, kā toreiz dzīvoja, arī 17.gadsimtā,” saka arheoloģe.

Raunas pils celta ap 14. gadsimtu un beidza pastāvēt pēc Ziemeļu kara 17. gadsimtā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm. Arheologi atzīst, ka vietējie par vēsturi interesējas, pērn talkā nākuši arī skolēni un ik gadu iedzīvotāji ierodas arī izrakumu vietā, lai noskaidrotu par jaunākajiem atradumiem. Tādēļ šo arheoloģisko pētījumu cer padarīt pieejamu ikvienam.

„Ir zinātnieki, kam tas interesē, un domāju – pamazām to pētījumu uzrakstīsim par Raunas senāko vēsturi, apvienojot gan arheoloģiju, gan no rakstītiem avotiem. Tā tas varētu būt tāds skaists, liels pētījums novadam, novada iedzīvotājiem un citiem, kam interesē vēsture. Šī bija Rīgas arhibīskapa rezidence, un Cēsu pils, kas visiem labi zināma, tā savukārt bija ordenim. Tā ka tur atšķīrās pārvaldība. Un tagad to salikt kopā senāko vēsturi ar arheoloģijas un dokumentu datiem,” stāsta Zirne.

Pakāpeniska mūru konservācija Raunas viduslaiku pilī norit kopš 2005.gada. stiprināšanas darbu noslēgumu arheologi šeit īpaši gaida, jo pētījumiem interesantākā vieta esot neskartajā pils pagalmā. Tur izrakumus pagaidām veikt nav droši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti