Viesturs Andersons ar ģimeni šajā mājā Ogres upes krastā dzīvo jau vairāk nekā 40 gadus. Un spilgti atceras trako 2013. gadu, kad vecais dambis tikai par mata tiesu izturēja milzīgos ledus krāvumus.
"Tas līmenis bija tāds, ka kādu pusstundu turējās tā, ka gāja pāri. Mums gandrīz izskaloja dambi vienā vietā tur tālāk, trešdaļu izskaloja, pēc pusstundas laimīgi nokritās un paveicās. (..) Vēl jau ir tā lieta, ka tā upe aizsērē pamazām, lejas daļā, ietekā un līdz ar to, kad nāk tie ledus krāvumi, tad tas līmenis ar katru gadu augstāks," klāstīja Andersons.
Pēc plūdiem dambis tika novērtēts un atklājās, ka tas tiešām knapi turas – bebru un nepiemērotu celtniecības materiālu dēļ tas bija kļuvis nedrošs. Pērngad tas atjaunots un nedaudz tālāk pie Norupītes uzbūvēts vēl viens.
"Es domāju, ka palīdzēs. Atceros, ka te kādreiz ir bijuši tādi plūdi, ka visas šīs mājas gandrīz peldēja, šis dambis, uzbērums tādā ziņā ļoti palīdz, šiem cilvēkiem vairs nebūs jāuztraucas," teica ogrēniete Natālija Porošina.
Ledus gāja žļurkstēdams, tā vietējie iedzīvotāji raksturo Ogres upi pirms 30-40 gadiem.
Tagad no plūdiem, kas cilvēkus nobiedēja pirms 6-7 gadiem, pasargā atjaunotais aizsargdambis un mols, ko plānots pabeigt būvēt nākamgad pie Ogres upes ietekas Daugavā.
Aizsargmola būvniecība sākās pērn beigās. Hidroinženieri izpētījuši, ka Ogres upes grīvā laika gaitā bija izveidojušies smilšu sanesumi, kas neļāva mazākās upes ūdenim ieplūst Daugavā. Turklāt ziemās, kad abas upes bija ledus pilnas, šeit veidojās lielākais sastrēgums.
"Ogres upes straume visa ieplūst šajā akvatorijā, šeit ir ledus, tālāk ledum nav, kur aiziet, un tas te krājās, jo viss ir šeit piesērējis un līdz ar to viss tiek spiests atpakaļ, un applūst Ogres upes visa lejteces apkaime," sacīja Ogres novada domes speciālists Nikolajs Sapožņikovs.
Divi aizsargmoli tieši pie Ogres upes ietekas Daugavā turpmāk ļaus virzīt Latvijas lielākās upes straumi uz Rīgas HES pusi, tādējādi ļaujot Ogrei savus ūdeņus un ledu netraucēti ieplūdināt Daugavā. Plūdu riska novēršanas projekta kopējās izmaksas ir 4,2 miljoni eiro.
