Valsts reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) divos posmos no Madlienas līdz Skrīveriem (47.-60. km un 61.-71. km) notiek šīs sezonas plašākie ceļa remontdarbi valsts autoceļu tīklā. No 49. līdz 50. kilometram (km) atklātas vājas nestspējas gruntis – purva posms ar kūdras slāni 10 metru dziļumā. Tas atklājās papildu izpētē, ko veica AS “Ceļuprojekts”, projektētājs arī ieteica iespējamos risinājumus grunts stabilizācijai.
Lai stabilizētu šo grunti, valsts ceļu tīklā pirmo reizi pielietota kombinēto kolonnu un pāļu kolonnu izbūves metode. Tiks izbūvētas 30 centimetru (cm) platas un līdz 6 metriem (m) garas betona kolonnas, virs tām – 60 cm platas un līdz 2 m garas grants/šķembu kolonnas. Kopumā plānots izbūvēt 952 kolonnas, kuras tiks izkārtotas 2,5 x 2 metru režģī.
Lai veiktu šo darbu, Latvijā ieradusies speciālistu komanda no Polijas uzņēmuma “Menard Polska” ar nepieciešamo aprīkojumu.
No Polijas brauca ne tikai paši speciālisti, bet arī vesta tehnika, kas rada papildu izmaksas.
Projektējot autoceļa posmā pārbūvi, projektētājs veica urbumus tikai līdz četru metru dziļumam. Šie urbumi neuzrādīja vājas nestspējas grunti, līdz ar to tika izdarīts pieņēmums, ka vājas nestspējas gruntis jau agrāk ir tikušas nomainītas.
Tomēr izrādījās, ka zem uzbērtajām gruntīm ir palicis aizaudzis ezers.
Aizdomas par to radās, veicot būvdarbus, un tas apstiprinājās padziļinātā izpētē. Atklājās, ka zem bieza grants slāņa ir gan kūdra, gan dūņas. Līdz ar to pie intensīvākas satiksmes un lielākām slodzēm ceļš varētu deformēties un ieguldītās investīcijas nebūs ilgtspējīgas.
Pielietojot jaunu tehnoloģiju, kas līdz šim valsts ceļu tīklā netika praktizēta, iecerēts stiprināt grunti ar pāļiem. Līdzīga tehnoloģija tiek izmantota tiltu un ēku pamatiem, bet ceļiem šādas pieredzes Latvijā līdz šim nebija. Šīs metodes izmaksas ir gandrīz 600 tūkstoši eiro (bez PVN), turklāt, izbūvējot pāļu un kombinētās kolonnas, ir iespējams uzreiz turpināt arī ceļa segas izbūvi, neaizkavējot visa ceļa posma būvdarbus.
