Aizdedzot simbolisko ugunskuru, Latvijas Kara muzeja pārstāvji aicināja – lai ugunī sadeg bailes, zūdīšanās un cilvēciskais vājums. Šajā laikā mums jābūt varoņu cienīgiem.
Ugunskuri šodien tiek aizdegti visā Latvijā, ievadot svētku nedēļu. Taču šis nav laiks sērošanai, bet uzvaras svinēšanai un varoņu piemiņai.
"Šis gaišums no šīs uguns, jāiededzina arī kāda prieka dzirksts, jo tā ir mūsu uzvara un uzvaru parasti svin. Par uzvaru nesēro, pieminam kritušos, svinam mūsu uzvaru gan pār Bermonta karaspēku, gan vēlāk par pārējām neatkarīgas cīņām," sacīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
"Šogad tās emocijas visiem ir īpašas, kad sajūti, ka vēsture ir dzīva, vēsture veidojas katru dienu. Un iepriekšējos gadus mēs atcerējāmies tos, kas cīnījās par mūsu brīvību, mūsu kritušos karavīrus. Taču šodien mēs apzināmies, ka šādu cīņu izcīna šobrīd vienlaikus ukraiņu tauta," piebilda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece ("Attīstrībai/Par!").
Aizdedzot simbolisko ugunskuru, Latvijas Kara muzeja pārstāvji stāstīja, ka muzejs nupat ticis pie vairākiem jauniem eksponātiem. Ne vien Latvijas iedzīvotāju sagādātā auto, kas sadragāts cīņās par Ukrainas brīvību.
Viens no nozīmīgākajiem jaunieguvumiem ir Latvijas Kara skolas izlaidumu plāksne ar kursu devīzēm. Pēdējā – 1940. gada devīzē rakstīts – brīviem dzīvot, brīviem mirt.
"Pēdējais kara skolas sasaukums bija 1940. gada 27. jūlijā, un tā ir unikāla liecība, kas visus šos gadus ir glabājusies Bolderājā kādā mājā un tikai šā gada vasarā ir atklāta un nonākusi Kara muzeja krājumā," atzina Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere.
Šī plāksne, radiniekiem nezinot, bija glabājusies leitnanta Augusta Krūmiņa radinieku Bolderājas mājas skapī un kalpojusi kā skapja plaukts. Kara muzeja pārstāvji aicinaja apmeklēt muzeju, tostarp apskatīt jauniegūtos eksponātus, un piebilda, ka svētku laikā muzejs strādās ilgāk.
