4. studija

Ūdens patēriņa rādījumu nodošanas jaunā kārtība raisa neizpratni

4. studija

Vai "Lidl" būvniecības gaitā Dzelzavas ielā tiek pieļautas nelikumības?

Kurš izveidojis "lampu kapsētu" pie dzelzceļa sliedēm?

Pie bijušā Brasas cietuma dīvaini atkritumi – ielu apgaismojuma lampas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vērīgi vilciena pasažieri ir novērojuši izmestus dīvainus atkritumus starp Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu un kādreizējo Brasas cietumu – lielas lampas. Lampu īpašnieks arī nav slinkojis mērot ar kājām daudzus desmitu metru, stiepjot šīs lampas, jo piebraucamo ceļu šeit nemaz nav. Pašvaldības policija sola reaģēt un mēģināt noskaidrot, kurš ir piesārņojis šo teritoriju.  

Kopumā LTV raidījumam “4. studija” norādītāja vietā izdevās atrast 23 milzīgas lampas.

Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Ansis Avotiņš, apskatot raidījuma atvesto lampu, secināja, ka tā ir “nātrija vai dzīvsudraba korpusa gaismeklis”.

“Latvijā ļoti izplatītas un tiek izmantotas ielu vai kādu teritoriju izgaismošanai, bet ir parasti - kādu lielu teritoriju, jo tās ir diezgan jaudīgas,” stāstīja Avotiņš.

Diemžēl, tikai vizuāli novērtējot šādu lampu, nevar noteikt, kas varētu būt bijis tās īpašnieks. Šādas lampas uzstāda lielā daļā pašvaldību, noliktavu vai rūpnīcu teritoriju, kā arī autostāvvietās.

Ar 23 lampām varētu izgaismot pat veselu ielu, jo tās uzstāda ik pēc 30 metriem.

Avotiņš pastāstīja, ka šādā gaismeklī būtu jābūt arī dzelzs elementiem, tur ir daudz vara un ir alumīnija materiāls, “tātad viss vērtīgais ir paņemts”.

Tātad - materiāli, ko nevar nodot metāla nodošanas punktos, ir atstāti.

Taču, kā izrādās, šādas lampas būtu bijušas gana vērtīgas un noderīgas, un tās izmest nav bijis prāta darbs vairāku iemeslu dēļ.

“Ja tā būtu pilnā komplektācijā, pilnīgi noteikti būtu vērtīga, jo Latvijā vēl ir ļoti daudzas vietas un ielas, kur izmanto vecos dzīvsudraba krievu miera laika gaismekļus, kas ir aprūsējuši, nolietoti, bieži vien nav pat normāla korpusa,” stāstīja Avotiņš.

“Tā cena svārstās kaut kur ap 120 eiro pat pilnīgi jaunai, jo tās vēl tiek tirgotas, nu un lietotas - grūti pateikt, tas, kas izmeta varēja kādam uzdāvināt. [..] Es domāju par 20 eiro daudzi paņemtu,” sprieda Avotiņš.

Tagad gan šādām lampām varētu būt tikai dekoratīva nozīme kādā kafejnīcā vai izstādē, bet nedrīkst aizmirst, ka šis ir arī bīstamais atkritums. Neņemot vērā to, ka šeit ir daudz plastmasas, kas dažkārt sadalās tikai pēc 200 gadiem, šādās lampās ir vēl bīstamākas sastāvdaļas.

“Dievs vien zina, kur spuldzes ir palikušas, kas ir pats kaitīgākais, kas tajā visā ir, jo tur attiecīgi ir gāze iekšā. Nu, nav baigi veselīgi dabā šādas te izmētāt,” atzina Avotiņš.

Pašvaldība vai kāda valsts iestāde īsti nevarētu šādas lampas tā vienkārši izmest, jo, mainot apgaismojumu, jāveic stingra uzskaite. Mainot lampas, ir jābūt dokumentiem par to, ka vecie gaismekļi ir nodoti bīstamo atkritumu poligonā.

Tāpēc raidījums ziņoja par piesārņoto teritoriju pašvaldības policijai, un tā solīja reaģēt un vērtēt, vai ir iespējams noskaidrot, kurš šīs lampas tur ir izmetis.

Par piegružoto teritoriju tiks informēts zemes īpašnieks, jo viņa pienākums ir nodrošināt, lai teritorija ir sakopta.

Tikmēr policija sola vērtēt, vai var atrast vainīgo ar videonovērošanas kameru vai  aculiecinieku palīdzību, vai citām metodēm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti