"Tas ir tiesas spriedums, tas nav pārsūdzams, tas ir izpildāms," uzsvēra ministre.
Petraviča atzina, ka Satversmes tiesas spriedums viņai nav bijis pārsteigums, tas bija sagaidāms.
"Šis spriedums ir vēsturisks. Pirmo reizi Satversmes tiesa ir spriedusi par kāda konkrēta pabalsta atbilstību Satversmei. Protams, spriedums ir izpildāms, tur nevar būt pat nekādu komentāru," uzsvēra ministre.
Viņa atgādināja, ka pagājušajā gadā, izskatot budžetu, tika piedāvāts minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plāns, kas paredzēja celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķinu bāzi.
"Plāns tika atbalstīts tikai par trešdaļu, līdz ar to mēs tādā situācijā esam arī nonākuši. Savukārt ar pašvaldībām bija vienošanās no nākamā gada 1. janvāra GMI līmeni celt līdz 99 eiro, tad, visticamāk, šī lieta vispār nebūtu nonākusi Satversmes tiesā," sacīja Petraviča.
Viņa arī norādīja, ka Satversmes tiesā ir iesniegtas lietas gan par trūcīgās personas ienākumu līmeni, gan par invaliditātes pensiju. "Šeit jau ir skaidri saprotams, kādi būs arī pārējie lēmumi. Līdz ar to mūsu piedāvājums ir atbalstīt GMI līmeņa sistēmas pilnveides plānu tādu, kādu mēs sniedzām pagājušajā gadā. Protams, jau ar citiem cipariem, balstoties uz 2018. gada mediānu. Līdz ar to no 2018. gada mediāna ir 109 eiro," piebilda Petraviča.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa ceturtdien, 25. jūnijā, atzinusi, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei.
Lietas pieteikumu tiesā iesniedzis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzskata, ka pabalsts ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības.
GMI ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis.
GMI līmenis vienai personai iepriekš bija 53 eiro mēnesī, bet no šī gada janvāra valdība to palielināja līdz 64 eiro. Tiesībsargs norādīja, ka, lai gan pabalsts palielināts, tas tomēr nenodrošina personām cilvēka cienīgu dzīvi.
