Tāpēc romi, piemēram, cenšas dabūt stipendiju mācībām nevis ņemt kredītu, kuru tiem nedod. „Viņiem nepatīk vārds „integrācija”, jo viņi te jau sen dzīvo,” saka Kretalovs.
Diskusija ap romiem ir izvērtusies pēc notikumiem Slovākijas pilsētā Košicē, kur ir uzcelta jau astotā siena, kas atdala slovākus no romiem. Sienas cēlāji norāda, ka tā ir uzbūvēta, lai mazinātu zādzības un cita veida noziedzību.
Tomēr Slovākijā šī ir jau 14.siena, kas atdala romu kopienu no pārējās sabiedrības. Kretalovs skaidro, ka atturība pret romiem sakņojas, jo jau vēsturiski viņus uzskata par citādākiem. „No seniem laikiem romu dzīvesveids ir uzskatīts par nepareizu un antisociālu,” saka Kretalovs. Tomēr no otras puses, attieksme nedrīkst būt pārlieku negatīva. „Mēs nedrīkstam pārkāpt tos cilvēktiesību nosacījumus, kas ir konkrētajā valstī. Sienas būvēšana un segregācija ir pretrunā ar tiem,” uzsver Kretalovs.
Viņš atzīst, ka tieši Centrāleiropā, Slovākijā un Rumānijā pret romiem ir vissliktākā attieksme. Ar situāciju Latvijā tā nav salīdzināma, saka Kretalovs. Viņš gan atzīst, ka arī romi ir citādāki. Proti, jau atšķiras latviešu un krievu valodā runājošie romi – Slovākijas romi ir vēl citādāki. „”Tie romi, kas dzīvo Košices rajonā, viņiem nav izglītības, 90% no viņiem ir bezdarbnieki,” stāsta Kretalovs.
Kopumā visā Eiropā dzīvo vairāki miljoni romu. Lielākās kopienas ir Centrāleiropā. Tomēr daudzi, it sevišķi līdz ar pēdējiem gadiem, dzīvo arī Itālijā, Spānijā un Lielbritānijā. Arī Latvijā dzīvo vairāki tūkstoši romu.
